"Latvijā šajā jautājumā nav nekādu izmaiņu, līdz ar to nav pamata komentēt notikumus banku sektorā Lietuvā," sacīja Pētersons.
Kā ziņots, oktobrī parakstīta "airBaltic" akcionāru vienošanās starp Latvijas Republiku satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) personā, BAS, kreditoriem AS "Latvijas Krājbanka", "Bankas Snoras", "Investbank", "Taurus Asset Management Fund Limited", "Transatlantic Holdings Company S.A." un SIA "KD Jet".
"Latvijas Krājbankas" valdes priekšsēdis Ivars Priedītis skaidroja, ka banka restrukturizējusi savus "airBaltic" kredītus un panākta vienošanās, kā kredītlīnijas tiks apkalpotas.
Kā ziņots, Lietuvas Bankas valde trešdien nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību, savukārt Lietuvas valdība izmantoja Finanšu stabilitātes likumā paredzētās tiesības un ārkārtas sēdē lēma pārņemt visas bankas akcijas sabiedrības vajadzībām, lai maksimāli aizsargātu noguldītāju intereses un samazinātu iespējamos valsts izdevumus.
Kā paziņojis Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.
Finanšu konsultāciju kompānijas "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis savukārt norādīja, ka, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir atbildīgi veikusi savu darbu, tad Lietuvas "Snoras" bankas problēmas neietekmēs Latvijas banku un finanšu sistēmas stabilitāti.
""Latvijas Krājbanka" nav "Snoras" filiāle, tā ir meitasuzņēmums, kurš neatbild par savu akcionāru saistībām un situācijām. "Latvijas Krājbanku" Latvijā atsevišķi uzrauga FKTK, kas ir pieredzējusi organizācija, kas izgājusi cauri trīs banku krīzēm. Ja uzraudzība bijusi laba, tad "Latvijas Krājbankai" problēmu nebūs," skaidroja Rungainis.
Viņš piebilda, ka pārmaiņas gan notiks un tās būs saistītas ar "Latvijas Krājbankas" īpašniekiem, jo patlaban "Latvijas Krājbanka" ir Lietuvas valstij piederoša banka, kas darbojas Latvijas teritorijā.
"Būtu jājautā, kādi ir Lietuvas valsts plāni uz banku biznesa attīstību Latvijā. Domāju, ka Lietuvas valsts pārāk ilgi nepaliks "Snoras" un līdz ar to arī "Latvijas Krājbankas" īpašnieki un šīs akcijas tiks pārdotas. Tā kā Lietuvā, tāpat kā Latvijā, dominē skandināvu bankas, visticamāk, ka par "Snoras" un "Latvijas Krājbankas" īpašniekiem varētu kļūt kāda no tām. Tas, kas notiek patlaban, ļauj cerēt, ka īpašnieku maiņa notiks regulētā un civilizētā veidā," uzskata Rungainis.
Viņš piebilda, ka savulaik arī "Parex bankas" krahs neietekmēja Lietuvas banku sistēmu, lai gan Lietuvā darbojās "Parex bankas" filiāle.
Patlaban "Latvijas Krājbankas" lielākā akcionāre ir Lietuvas AB "Bankas Snoras'' ("Snoras"), kurai pieder 94,2% akciju, bet atlikušās akcijas pieder citiem investoriem.