Saskaņā ar "airBaltic" akcionāru - valsts un "Baltijas aviācijas sistēmu" (BAS) - vienošanos tiek izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un veikti nepieciešamie ieguldījumi aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā, pirmdien brīfingā informēja Satiksmes ministrija (SM).
Valsts kopējais ieguldījums būs 57,6 miljoni latu, finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.
Satiksmes ministrija informē, ka līdz ar vienošanās parakstīšanu valstij ir nodrošināta faktiskā kontrole pār uzņēmumu.
Vienošanās parakstīta starp Latvijas Republiku satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) personā, SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS), AS "Latvijas Krājbanka", banku "Snoras", AKB "Investbank", "Taurus Asset Management Fund Limited", "Trasatlantic Holdings Company S.A." un SIA "KD Jet".
"Delfi" jau ziņoja, ka Luksemburgā reģistrētais finanšu pakalpojumu uzņēmums "Trasatlantic Holdings Company" samaksāja par "airBaltic" neapmaksātajām akcijām, ko pašreizējais "airBaltic" menedžments, pretēji akcionāru pavasarī pieņemtajam lēmumam, nebija dzēsis, un septembra sākumā pārdeva, tādejādi apdraudot valsts ietekmi aviokompānijā. Šis uzņēmums ir saistīts ar Krievijas izcelsmes miljardiera Vladimira Antonova biznesu - tam pieder 45% Lietuvas "Snoras bankas" priviliģēto akciju bez balsstiesībām, liecina informācija bankas mājaslapā. Savukārt "Snoras bankas" vairākuma akcionārs ir Krievijas izcelsmes miljardieris Antonovs, kurš vienlaikus ir arī "airBaltic" lielākā kreditora Latvijas Krājbankas padomes loceklis.
Savukārt Bahamās reģistrētā kompānija "Taurus Asset Management Fund Limited" kļuva par "airBaltic" īpašnieci pērn decembrī, kad tā nopirka daļu BAS. Lidsabiedrības privātie akcionāri valdībai apliecināja, ka "Taurus Asset Management" patiesā labuma guvējs ir Krievijas finansists Andrejs Rudeško un arī "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks.
Savukārt "KD Jet" nosaukums līdz šim publiski nav parādījies, bet "Firmas.lv" informācija liecina, ka šis uzņēmums, kas atrodas tajā pašā lidostas ēkā Biroju ielā 10, kurā atrodas arī "airBaltic" meitasuzņēmumi, reģistrēts 2005.gada nogalē. Tā pamatkapitāls ir 2000 lati, bet darbības rādītāji un darbinieku skaits līdz 2008.gadam neliecināja par aktīvu darbību. Uzņēmuma kapitāldaļas pilnībā pieder Lietuvas kompānijai "Lionera". Internetā pieejamā informācija liecina, ka "KD Jet" varētu būt saistīta ar lidostu virszemes pakalpojumu sniedzēju "North Hub Services", kura līdzīpašnieks ir BAS.
Vienošanās paredz valsts proporcionālu līdzdalību "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā - valsts aizdevuma piešķiršanu "airBaltic" ne vēlāk kā 2011.gada 14.oktobrim 16 miljonu latu apmērā, ja ir izpildīti vairāki priekšnosacījumi: atsaukts tiesiskās aizsardzības pieteikums Rīgas rajona tiesā; pilnībā dzēstas 59 110 akcijas, kuras pašreizējais lidsabiedrības menedžments pārdeva noslēpumainam investoram, kas izrādījās saistītas ar Krievijas izcelsmes miljonāru, vienu no "Snoras" bankas īpašniekiem Vladimiru Antonovu, kā arī jaunā redakcijā apstiprināti "airBaltic" statūti.
SM informē, ka vienošanās arī paredz izbeigt pagājušā gada pavasarī noslēgto konsolidēto akcionāru līgumu. Saskaņā ar vienošanos tiks ievēlēta jauna "airBaltic" padome ar pieredzi vadības un uzraudzības veikšanā pēc saimnieciskās darbības apmērā līdzīgās sabiedrībās.
Vienošanās paredz, ka no amata tiek atcelts līdzšinējais lidsabiedrības prezidents un valdes loceklis Bertolts Fliks. Jaunā valde darbosies trīs cilvēku sastāvā, paredz vienošanās.
Tāpat vienošanās paredz, ka "airBaltic" atgūs Flika savulaik pārdoto preču zīmi, un tā tiks ieķīlāta par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.
Vienošanās paredz, ka BAS lidsabiedrības glābšanai piešķirs 14 miljonus latu un konsolidēs "airBaltic" saistības pret BAS. Tāpat paredzēts konsolidēt "airBaltic" un BAS meitas uzņēmumus, atdodot pašlaik ārpakalpojumā nodotos pakalpojumus atpakaļ "airBaltic". Vienošanās arī paredz pilnveidot lidsabiedrības korporatīvo struktūru un ieguldījumu īpašumu pārvaldību.
Akcionāri nolēmuši divu mēnešu laikā sagatavot "airBaltic" restrukturizācijas plānu un biznesa plānu.
Ja visi šie nosacījumi tiks izpildīti, tiks proporcionāli palielināts "airBaltic" pamatkapitāls, valstij ieguldot 57,6 miljonus latu, informē SM.
Valsts ir uzlikusi saistības visām pusēm un līgumos ir paredzēta lielas un drastiskas soda sankcijas, līdz ar to nevienam līgumslēdzējam nav izdevīgi to nepildīt, brīfingā uzsvēra Augulis.
Pamatkapitālā sākotnēji paredzētajiem līdzekļiem 30 miljonu latu apmērā ir jāienāk kompānijas kontā divu nedēļu laikā.
"Latvijas Krājbankas" valdes priekšsēdis Ivars Priedītis skaidroja, ka banka ir restrukturizējusi savus "airBaltic" kredītus un ir panākta vienošanās, kā kredītlīnijas tiks apkalpotas. Priedītis arī uzsvēra, ka, darbojoties veiksmīgam menedžmentam, kompānija ir konkurētspējīga.
Valdības piesaistīto konsultantu - "Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka kopumā abas akcionāru puses ieguldīs aptuveni 100 miljonus latu. Sākumā aizdevuma veidā tiks ieguldīti 30 miljoni lati un pēc tam ieguldījums palielināts vienā vai divos etapos no abu akcionāru puses proporcionāli līdz 100 miljoniem latu.
Augulis uzsvēra, ka "airBaltic" vienīgais valdes loceklis Bertolts Fliks savu amatu, visticamāk, zaudēs rīt, kad notiks kompānijas akcionāru sapulce. No valsts puses izvirzītos "airBaltic" padomes locekļus, kuri rītdien jāieceļ akcionāru sapulcē, satiksmes ministrs neatklāja, skaidrojot, ka vārdi kļūs zināmi jau pēc akcionāru sapulces. Pēc tam padome sapulcē arī ievēlēšot valdi, kura būšot trīs cilvēku sastāvā.
Augulis skaidroja, ka vienošanos bez valsts un BAS parakstījušas vairākas kompānijas, lai to varētu uzskatīt par pilnvērtīgu, sīkāk gan to iesaisti nekomentējot.
Turpmāk to, kā tiks tērēti ieguldījumi, uzraudzīs Satiksmes ministrijas un "Prudentia" pārstāvji. Finanšu plūsma tikšot uzraudzīta tik ilgi, kamēr kompānija stabilizēsies.
Augulis uzsvēra, ka ir pārbaudīti visi otrā akcionāra iesniegtie dokumenti, gūstot pārliecību, ka par patiesā labuma guvējiem viss ir skaidrs. Tāpat esot pārliecība par BAS maksātspēju.
Krastiņš skaidroja, ka to, kuri no 80 "airBaltic" maršrutiem paliks un kuri tiks slēgti, lemšot valde un padome. Viņš norādīja, ka degvielas cenas ir neprognozējamas, līdz ar to runāt par aviobiļešu cenu samazināšanu nebūtu īpaša pamata, taču to noteikšot kopēja situācijas aviācijas nozarē.
Jau vēstīts, ka valdība pirmdien ārkārtas sēdē akceptēja gala vienošanās redakciju ar pārējiem "airBaltic" akcionāriem un satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) tika pilnvarots dokumentus parakstīt. Sākotnēji tika plānots, ka visi nepieciešamie paraksti tiks savākti līdz plkst.15, taču to izdevās izdarīt tikai ap plkst.18.
Kā ziņots, piektdien vēlu vakarā saskaņota vienošanās starp valdību, BAS un lielākajiem kreditoriem par "airBaltic" turpmāko finansējumu un pārvaldību.
Pēdējās dienās "airBaltic" akcionāru pārstāvji ilgstoši diskutēja, kā praktiski realizēt abu pušu vienošanos, jo tā paredzēs ne tikai vadības maiņu un finansējuma nodrošinājumu, bet arī detalizētu kompānijas turpmākās darbības un attīstības plānu.
Kā ceturtdien pēc "airBaltic" akcionāru sapulces skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, vienošanās paredz detalizētas darbības, kas veicamas nākotnē. "Vienošanās nav tikai par to, ka viens akcionārs nomaina valdi, otrs iegulda finanšu līdzekļus. Vienošanās ir detalizēts kompānijas turpmākās darbības un attīstības plāns, tā ir vienošanās starp abiem akcionāriem. Lai turpmāk pie katra soļa nebūtu jāsēžas pie galda un nedēļām un mēnešiem jālemj. Pietiekami daudz laika aiziet, lai precizētu gan veidus, gan termiņus, gan apjomus," uzsvēra Matīss.
Arī privātā akcionāra BAS pārstāve Inga Piterniece uzsvēra, ka daudz darba ir redakcionālajos formulējumos juristiem un esot piesaistīts "diezgan daudz cilvēku, lai atrastu kompromisu". BAS esot piekritis valdības nosacījumiem, ja ir pārliecība, ka valsts līdzfinansēs pamatkapitālu.
Kā ziņots, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru sapulcē izsludināts pārtraukums līdz 4.oktobrim. Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem - valsti un BAS - tiks parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai un Latvijas valsts un BAS varētu lidsabiedrībā ieguldīt 153 miljonu eiro (107,1 miljonu latu).
"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".