Algu kāpumu Latvijā pandēmija nespēj uzveikt
Foto: Pixabay

Šī krīze (iepretim globālajā finanšu krīzē pieredzētajam) nav apgriezusi nodarbināto ienākumus kājām gaisā. Lai arī algu kāpuma procents šā gada 1. ceturksnī pārsteidz, ir skaidrs, ka pandēmija darba samaksas pieaugumu nav spējusi uzveikt, lēš ekonomisti. 2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5%.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"To, ka algu kāpumu vīruss uzveicis nebūs, jau norādīja pērnais gads. Taču algu pieaugums gada 1. ceturksnī par 105 eiro jeb 9,5% nedaudz tomēr pārsteidz. Algu pieaugums bija līdzvērtīgs gan privātajā (9,5%), gan sabiedriskajā (+9,7%) sektorā. Savukārt vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas jau sasniedza 891 eiro," atzīst "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Straujais vidējās algas kāpums raksturo darvinisko "izdzīvo stiprākais" krīzes laika loģiku. Vārds "izdzīvošana" nav jāsaprot burtiski, runa ir par to, ka uzņēmumi patur konkurētspējīgākos darbiniekus jeb uzņēmuma kodolu, kas ir nepieciešams normālas darbības atsākšanai pēc jau gandrīz taustāmajām krīzes beigām. Situāciju var raksturot arī ar vārdiem – daži atpūšas, citi grūti strādā. Taču tas nav nosodījums. Laikā, kad ar cilvēku satikšanos saistītās nozarēs darba apjoms neizbēgami ir samazinājies, tas, ka daļa uzņēmumu uz brīdi aptur darbu, ir mazākais ļaunums. Piemēram, restorānu nozarē, kurā daļai uzņēmumu ir izdevīgāk pieņem valsts atbalstu, tādējādi uzlabojot pelnīšanas iespējas citiem," skaidro bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka kopējais algu fonds gan uzrādīja ļoti pieticīgu 0,6% izaugsmi. Turklāt te pie plusiem vairs visas nozares netika. Atlaišanas, slodžu mazināšanas un dīkstāve pamatīgi ierobežoja kopējā maciņa pieaugumu. Visvairāk algu fonds samazinājās izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, tirdzniecībā un transportā, kā arī citās nozarēs, kuru darbību būtiski ierobežoja ar vīrusa izplatības mazināšanu saistītie mēri.

"Darba samaksas kāpums arī šogad būs līdzīgs pēdējo 10 gadu vidējam rādītājam – virs 6%, un šī krīze (iepretim globālajā finanšu krīzē pieredzētajam) nebūs apgriezusi nodarbināto ienākumus kājām gaisā," atzīmē Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa.

"Bezdarbs ir īstermiņa parādība, un tuvākajos gados Latvijā ir gaidāms darbaspēka trūkums. Uzņēmēju aptaujās jau atkal ir redzamas problēmas atrast darbiniekus, un tas liek domāt, ka algu kāpums Latvijā turpināsies. Protams, ekonomikas atkopšanās fāzē vidējā darba alga varētu augt lēnāk, jo augs nodarbinātība zemāk atalgotajās pakalpojumu nozarēs un arī sabiedriskajā sektorā darba algu kāpums nevarēs turpināties pašreizējā tempā, jo būs nepieciešams mazināt budžeta deficītu. Tādēļ šī gada otrajā pusē un nākamgad algu pieaugums Latvijā, visticamāk, noslīdēs zem 5%," prognozē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Bezdarbs Centrālās statistikas pārvalde Citadele Darba samaksa Eiropas Komisija Latvijas Banka SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form