Mārtiņš Āboliņš: Covid-19 ierobežojumi neļauj pilnvērtīgi novērtēt situāciju darba tirgū


Algu kāpumu Latvijā pandēmija nespēj uzveikt
Foto: LETA

Dažādi ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītie ierobežojumi ekonomikā un arī valsts īstenotie atbalsta pasākumi šobrīd neļauj pilnībā novērtēt faktisko stāvokli darba tirgū, un tas attiecas arī uz vidējās darba algas rādītājiem valstī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā pieauga par 9,5 % un sasniedza 1207 eiro pirms nodokļu nomaksas. Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši, taču tas ir noticis valsts vienreizējo atbalsta pasākumu ietekmē. Savukārt vidējās algas pieaugums ir drīzāk statistisko aprēķinu īpatnību rezultāts, ko ietekmēja bezdarba kāpums, mazāks nostrādāto stundu skaits un lielais dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits.

Tādējādi šī gada pirmajā ceturksnī darba samaksas fonds pieauga tikai par 0,6%, kas, manuprāt, labāk atspoguļo norises darba tirgū. Arī Citadeles klientu dati uzrādīja ļoti līdzīgu iedzīvotāju ienākumu kāpumu janvārī un februāri, taču martā iedzīvotāju ienākumus būtiski papildināja vienreizējie pabalsti ģimenēm ar bērniem. Tādēļ faktiskie iedzīvotāju ienākumi ir auguši vairāk nekā to rāda darba samaksas fonds (+0,6%), bet mazāk kā to rāda vidējās algas rādītāji (+9,5%).

Protams, ir nozares, kur darba samaksa nenoliedzami aug. Piemēram, veselības aprūpē vidējā darba samaksa ir augusi par 26%, izglītībā – 10% un valsts pārvaldē – 4,3% salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni. Vispārējās valdības sektorā kopumā vidējā darba alga ir augusi par 11,2%. Tāpat IT pakalpojumos vidējā darba samaksa ir augusi par 7,1%. Tikmēr vidējās algas kāpums dažādos pakalpojumos audzis par 14,6%, viesnīcu un restorānu nozarē – 1,8%, kas šķiet mazāk ticami. Piemēram, 2021. gada februārī viesnīcu un restorānu nozarē no nozarē strādājošajiem 2019. gada nogalē 75% saņēma dīkstāves pabalstus vai bija kļuvuši par bezdarbniekiem. Tas, protams, ir īslaicīgs fenomens, taču tas būtiski ietekmē darba tirgus rādītājus un faktisko bezdarba līmeni, vai algu kāpumu varēs novērtēt tikai pēc dažādo ierobežojumu atcelšanas.

Manuprāt, bezdarbs ir īstermiņa parādība, un tuvākajos gados Latvijā ir gaidāms darbaspēka trūkums. Uzņēmēju aptaujās jau atkal ir redzamas problēmas atrast darbiniekus, un tas liek domāt, ka algu kāpums Latvijā turpināsies. Protams, ekonomikas atkopšanās fāzē vidējā darba alga varētu augt lēnāk, jo augs nodarbinātība zemāk atalgotajās pakalpojumu nozarēs un arī sabiedriskajā sektorā darba algu kāpums nevarēs turpināties pašreizējā tempā, jo būs nepieciešams mazināt budžeta deficītu. Tādēļ šī gada otrajā pusē un nākamgad algu pieaugums Latvijā, visticamāk, noslīdēs zem 5%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Bezdarbs Centrālās statistikas pārvalde Citadele Darba samaksa Eiropas Komisija Latvijas Banka SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form