ĀM valsts sekretārs uzsvēra, ka nav pieņemams šādi sodīt dalībvalsti, kas ir veiksmīgi veikusi bargus nacionālā budžeta konsolidācijas pasākumus, rūpīgi ievēro fiskālo disciplīnu, īsteno ekonomikas atveseļošanas programmas nosacījumus un joprojām ir starp līderēm ES fondu finanšu apguves rādītājos. Teikmanis norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji šobrīd ir pelnījuši Eiropas kopienas solidaritāti, nevis pliķi sejā.
Tāpat Teikmanis pauda vilšanos par EK priekšlikumu Kopējās lauksaimniecības politikas jomā, jo tas piedāvā tikai "kosmētisku" resursu pārbīdi novecojušas un ierūsējušas politikas rāmī. Teikmanis aicināja rast gribasspēku beidzot izrauties no vēstures važām un pakļaut tiešmaksājumu apjomus aktuāliem un objektīviem kritērijiem, tādējādi paredzot vienlīdzīgus un taisnīgus nosacījumus visiem ES lauksaimniekiem vienotajā tirgū.
Konferenci organizē Polijas prezidentūra, EK un Eiropas Parlaments (EP). Pasākumā piedalījās nacionālo valdību un parlamentu pārstāvji, kā arī EP deputāti un ES institūciju pārstāvji, un tā mērķis bija veicināt plašu diskusiju par EK 29.jūnijā publicēto priekšlikumu ES daudzgadu finanšu ietvaram nākamajiem septiņiem gadiem.
Kā jau ziņots, Latvija sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020.gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm: pietiekami liela kohēzijas finansējuma nodrošināšana, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei, un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.
EK piedāvā 2014.-2020.gadā palielināt Latvijas lauksaimnieku tiešo maksājumu "aploksnes" griestus no 146 miljoniem eiro uz 218 miljoniem eiro gadā. Līdz ar to saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem atbalsts par vienu hektāru Latvijā pieaugtu no 95 eiro (67 latiem) līdz 141 eiro (99 latiem). Šo pieaugumu finansēs valstis, kas pašlaik saņem vairāk nekā 90% ES vidējo maksājumu.
Zemnieki gan norāda, ka arī pēc šī pieauguma lauksaimnieki Latvijā ES platības maksājumos saņemtu vismazāko summu starp 27 valstīm. Lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka tiešie maksājumi nākamajā ES budžeta periodā starp ES valstīm ir jāizlīdzina daudz krasāk, nekā to paredz EK piedāvājums.
Savukārt EK pagājušajā ceturtdienā publicētie ES Kohēzijas politikas regulu priekšlikumi 2014.-2020.gadam paredz finansējumu Latvijai samazināt par apmēram vienu miljardu eiro (700 miljoniem latu), liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini.
Latvija nākamajā ES budžeta periodā kohēzijai jeb atpalikušo reģionu attīstībai ES fondos - Eiropas Sociālajā fondā (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF), Kohēzijas fondā (KF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda investīciju daļā - saņems par miljardu eiro jeb 20% mazāk nekā pašreizējā 2007.-2013.gada periodā, ja tiks atbalstīts EK piedāvājums samazināt finansējuma "griestus" no pašreizējiem 3,8% līdz 2,5% no vidējā prognozētā valsts iekšzemes kopprodukta septiņos gados.
EK ar savu priekšlikumu ES daudzgadu budžetam nāca klajā šā gada 29.jūnijā. Sarunas par priekšlikumu turpināsies visu nākamo gadu, bet galīgo vienošanos starp EP un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012. gada beigās vai 2013.gada sākumā.