Plānots, ka līdz 2015.gadam Grieķija no privatizācijas saņems līdzekļus, kas veidos ap 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un samazinās valsts izdevumus par 10% no IKP.
Marčenko skaidro, ka Grieķijas parāda restrukturizācija, visticamāk, nesekos, jo kredītreitingu aģentūras ir brīdinājušas, ka pat brīvprātīga privātiem investoriem piederošo Grieķijas obligāciju apmaiņa pret obligācijām ar garāku termiņu tiks uzskatīta par valsts maksātnespēju, ja to veiks, piedraudot ar lielākiem zaudējumiem tiem, kas atteiksies apmainīt obligācijas. Tādējādi pat "mīkstā" parāda restrukturizācija, nesamazinot obligāciju pamatsummas vai kuponu likmes, bet pagarinot to termiņu, nozīmētu Grieķijas bankrotu.
Tāpat viņš atgādina, ka jebkuriem Grieķijas parāda restrukturizācijas centieniem aktīvi pretojas Eiropas Centrālā banka (ECB), kura arī uzsver, ka Grieķijas restrukturizācija varētu tikt uztverta kā valsts maksātnespēja, radot banku krīzi eirozonā, jo bankām vajadzēs veidot uzkrājumus zaudējumiem, kas saistīti ar Grieķijas vērtspapīriem.
Pagājušajā nedēļā reitingu aģentūra "Moody's" jau samazināja Grieķijas valsts reitingu līdz "Caa1" līmenim, kas ir viens no zemākajiem valstu reitingiem. Zemāks esot tikai Ekvadorai, kas 2009.gadā neizpildīja saistības ar savām obligācijām.
"Zemais reitings nozīmē, ka Grieķija vēl ilgi nebūs spējīga piesaistīt naudu tirgū un attiecīgi būs atkarīga no starptautisko aizdevumu termiņu pagarināšanas," rezumē Marčenko.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienība, Starptautiskas Valūtas fonds un ECB, kas pērn, sniedzot apjomīgu kredītu, izglāba valsti no bankrota, pieprasa no Atēnām solītās reformas.
SVF pat draudējis aizturēt savu nākamo aizdevuma maksājuma daļu, ja Grieķijas parādu krīzei netiks atrasts ilgtermiņa risinājums.
Grieķijas parādsaistības veido aptuveni 350 miljardus eiro (245,9 miljardus latu), un vairums analītiķu ir vienisprātis, ka valdība galu galā būs spiesta veikt parādsaistību restrukturizāciju.