"Ja cilvēki tik daudz nebrauktu uz ārzemēm, tad, iespējams, veikalu skaits palielinātos. Taču šobrīd ir svarīgi noturēt to līmeni, kas mums ir. Ar katru gadu pilsētās ārpus Rīgas iedzīvotāju skaits samazinās, līdz ar to – arī pircēju kļūst mazāk," ar novērojumiem telefonsarunā ar portālu "Delfi" dalās uzņēmuma "DGS Apģērbi" pārstāve, kura savu vārdu nevēlas atklāt.
Rakšanās pa apģērbu kaudzēm dažiem gandrīz kā darbs
Apģērbu izvēle atkarīga no sezonas. Tāpat atšķiras arī klientu paradumi un vajadzības. Citi uz tirdzniecības vietu dodas kā uz darbu – vēlas pārmeklēt veikalu katru dienu, vai nav kaut kas jauns nācis klāt. Daži pastāvīgie klienti jau pazīstot visus pārdevējus un pat pārzinot preču klāstu.
Lai gan "DGS Apģērbu" veikalu skaits gadu gaitā samazinājies, uzņēmumā uzskata, ka briesmas tam nedraud, jo cilvēkiem svarīga ir kvalitāte, apģērba izskats pēc pirmās mazgāšanas reizes. Lietoto apģērbu veikalos tomēr var redzēt, ka jau vairākkārt mazgāti apģērbi ir saglabājuši diezgan labu kvalitāti, spriež veikalā.
Portāls "Delfi" uzrunāja vairākus lietoto apģērbu veikalos sastaptos klientus. Veikalā "Humana" uzrunātā Rasa atzīst, ka šī ir viena no retajām reizēm, kad viņa iegriezusies "humpalu bodē". Sieviete atklāj, ka uz veikalu nākusi, lai atrastu kādu kleitiņu vai svārkus garderobes papildināšanai: "Te var atrast labākas, vērtīgākas, foršākas lietas, arī dažādu izmēru apģērbus cilvēkiem, kas nav galīgi skaliņi."
"Es domāju, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem lietoto apģērbu veikali vienmēr būs aktuāli, jo internetu viņi nelieto. Arī sievietēm ar bērniem, manuprāt, daudz ērtāk un vienkāršāk ir aiziet uz veikalu, nevis meklēt drēbes un apavus interneta platformās, kur bieži vien var nošaut greizi ar izmēriem vai iegrābties nekvalitatīvā precē," atklāj Rasa."Man patīk, ka es varu uzmērīt, paskatīties. Pasūtot internetā, ir jābrauc skatīties un nav garantijas, ka derēs un vēl patiks," sieviete papildina.
Veikalā "R.D.A." satiktā Kristīne atklāj, ka ir regulāra "second-hand" veikalu apmeklētāja. Viņa uz veikalu atnākusi, lai atrastu kādu pavasarīgu atsvaidzinājumu savam skapim. "Lietoto apģērbu veikalus apmeklēju vairākas reizes mēnesī. Biežāk gan sanāk uz mēneša beigām, kad ir lielākas atlaides, "R.D.A.", piemēram, viss par trīs eiro," dalās Kristīne.
"Parastajos veikalos viss šķiet dārgāks un sliktākā kvalitātē nekā "humpalās". Es atbalstu arī interneta iepirkšanās vietnes, pati tur pārdodu un pērku drēbes, bet, manuprāt, labāk tomēr ir veikalā – tur tu vari visu uzmērīt, aptaustīt," pauž Kristīne. Viņasprāt, lietoto apģērbu veikalu varētu būt pat vairāk, jo cilvēki ļoti daudz apģērba met ārā, nes uz dažādiem nodošanas punktiem.
Ne tikai dot lietām 'otro dzīvību', bet arī palīdzēt citiem
Latvijā no mājās nevajadzīgām lietām atbrīvoties piedāvā aizvien vairāk uzņēmumu, kuri strādā ar mērķi dot lietām otro dzīvību. Viens no tiem ir labdarības veikals "Otrā Elpa". Uzņēmumam ir trīs veikali Rīgā, viens – Liepājā. Mantu ziedojumi ļauj palīdzēt uzreiz trim cilvēku grupām – tiem, kuri lēti var iegādāties noderīgas mantas, tiem, kuri nonākuši krīzes situācijā un no veikala saņem mantisko palīdzību, kā arī tiem, kuriem palīdz par iegūto naudu realizētās labdarības iniciatīvas, pauž uzņēmuma sniegtā informācija.
Labdarības veikala "Otrā Elpa" projektu vadītāja Paula Āboliņa-Ābola novērojusi, ka pēdējos gados apģērbu ziedotāju un pircēju skaits palielinājies. "Mēs redzam cilvēku pieplūdumu. Ja kādreiz cilvēki, iespējams, nāca ekonomisku apsvērumu dēļ, tad tagad, manuprāt, cilvēki nāk, jo viņiem tas liekas stilīgi," portālam "Delfi" skaidro uzņēmuma pārstāve.
"Viss, kas ir atrodams mūsu veikalos, ir mūsu pašu līdzcilvēku atnests, pie mums neved kravas ar apģērbu no citām valstīm," pauž Āboliņa-Ābola. "Es domāju, ka daļa klientu pie mums nāk un iepērkas tikai tāpēc, ka esam labdarības veikals. Viņi zina, ka tā naudiņa, ko viņi samaksās, aizies labiem darbiem, nevis paliks mums," atklāj "Otrās Elpas" pārstāve.
Viņa skaidro, ka lielu daļu no apģērbiem, kurus cilvēki uz veikalu atnes un ziedo, diemžēl nākas izmest to sliktās kvalitātes dēļ. "Liela problēma ir mūsdienu apģērbu industrija. Tā apģērba kvalitāte, kas šobrīd pieejama veikalos, ir nedaudz apšaubāma. Ja apģērbs astoņas reizes cilvēkam bijis uzvilkts, vairākas reizes mazgāts, pie mums tas dažreiz nonāk nelietojams," atklāj "Otrās Elpas" pārstāve.
Vieta, kur atrast pērles
"Pats vairs neiepērkos lietoto apģērbu veikalos un pamazām vien rodas sajūta, ka pieprasījums pēc tiem mazinās," portālam "Delfi" stāsta modes eksperts Kaspars Blūms-Blūmanis, kurš agrākās intervijās ne reizi vien minējis, ka viņam "otro roku" veikali ir vieta, kur meklēt atsvaidzinājumu gan mājoklim, gan sava skapja saturam.
"Svarīga ir apģērbu kvalitāte, audums, izcelsme, ražotājs un arī vārds. Protams, arī starp lietotajiem apģērbiem reizēm gadās izcelt kādu brenda "pērli", kas nekur citur nebūtu atrodama, taču to meklēšanai parasti nepieciešams daudz laika, kura šobrīd man nav tik daudz kā tīņa gados. Daudz ērtāk tomēr ir iepirkties brendu veikalos – tur es zinu, ko saņemšu, un nekad nebūšu vīlies," papildina modes mākslinieks.
Staigājot pa Rīgas ielām, viņam rodas sajūta, ka "otro roku" veikali uzglūn no visām pusēm. "Manuprāt, kas par daudz, tas par skādi," atzīst Blūms-Blūmanis. "Protams, lietoto mantu veikalu piedāvājums konkrētai auditorijai vienmēr būs saistošs, bet man tas vairs nav aktuāli," stāsta eksperts. Mākslinieks atzīst, ka labprātāk izvēlas latviešu dizaineru apģērbu, tā atbalstot vietējos un reizē smeļoties iedvesmu arī savu apģērbu veidošanai.
Virtuālās pērļu apmaiņas vietnes rada konkurenci
Par iepirkšanās tendenču pārmaiņām liecina arī lielais "pērļu apmaiņas" bums dažādās domubiedru grupās un tam paredzētajās sociālo tīklu platformās. Portāla "Andele Mandele" dibinātāja un vadītāja Līva Jaunozola skaidro, ka portāla lietotāju skaits ik gadu pieaug par vidēji 30–35%. Šie rādītāji raksturo nevis reģistrēto personu skaitu, bet tos lietotājus, kuri regulāri uzturas portālā. Jaunozola arī skaidro, ka pārdoto preču skaits no visiem izvietotajiem sludinājumiem palielinājies no 25% uz 40%.
Savukārt "Delfi" iepirkšanās platformā "AtverSkapi" iespējams atrast jaunus un lietotus apģērbus par ļoti draudzīgām cenām. "AtverSkapi" projekta vadītāja Anta Akantjeva-Ummere atklāj, ka platforma ir domāta "parastajam latvietim", kurš vairāk vēlas apmierināt savas vajadzības, ne vēlmes. "Manuprāt, "Andele Mandele" domāta tiem, kuri var atļauties vairāk, savukārt "AtverSkapi" cilvēkiem, kuriem vienkārši vajag atrast apģērbu lētāk," uzskata Akantjeva-Ummere. Visaktīvāk platformā "AtverSkapi" iepērkas 25 līdz 34 gadus vecas sievietes.
Portālā "Andele Mandele" izplatītākās preces, kuras cilvēki pārdod un iegādājas, ir kleitas. Visātrāk tiek izpirktas dažādas kvalitatīvu zīmolu smaržas un somas, atklāj Jaunozola. Bērnu apģērbu sadaļā tie ir apavi un kombinezoni, savukārt mājlietu sadaļas topā ierindojas grāmatu un "iPhone" tirdzniecība.
Savukārt platformā "AtverSkapi" iepirkšanās tendences mainās atkarībā no sezonas. "Šobrīd, kad tuvojas izlaidumu laiks, populāras ir kleitas un uzvalki. Pavasara sākumā cilvēki aktīvi iegādājās fitnesa apģērbus un apavus, savukārt vasarās izplatīta ir peldkostīmu un sandaļu pirkšana," atklāj "AtverSkapi" projekta vadītāja.
Platformā "AtverSkapi" gandrīz puse jeb aptuveni 46% no izvietotajiem sludinājumiem piedāvā iegādāties pavisam jaunas preces, kas, iespējams, iegādātas interneta veikalā, bet pēc pielaikošanas nav patikušas vai derējušas. Tādas platformas kā "AtverSkapi" un "Andele Mandele" dod iespēju precei iegūt jaunas mājas, bet īpašniekam – nopelnīt nelielu naudiņu, vērtē speciāliste. Akantjeva-Ummere atzīmē, ka platformā "AtverSkapi" esot arī tādi lietotāji, kuriem izvietots tik daudz preču, ka, šķiet, atvērts savs internetveikals.
"Pēc maniem novērojumiem, portālā "Andele Mandele" nonāk daudz aktuālu sezonas lietu, kas nav tik tipiski "second-hand" veikaliem," atklāj Jaunozola. Viņasprāt, pircējiem ir svarīgi zināt, kurš viņa pirkto apģērba gabalu ir nēsājis iepriekš, svarīga tā enerģētika. Lietoto preču veikalos apģērba iepriekšējo saimnieku nevar zināt.
Kurš kuru - laiks rādīs
"Jaunā paaudze vairāk tomēr ir tendēta uz sazināšanos internetā, vairāk sarakstās, mazāk – runā un sazvanās. Ja, sēžot tramvajā, piecu minūšu laikā jaunietim ir iespēja ienākt platformā un atrast kādu vajadzīgu lietu par labu cenu, domāju, ka viņš iespēju noteikti izmantos," perspektīvas raksturo projekta "AtverSkapi" vadītāja.
Uzņēmuma "DGS Apģērbi" pārstāve gan ir pārliecināta, ka lietoto apģērbu veikali klientus piesaistīs vienmēr: "Nekas neliecina par to, ka cilvēki nenāks pie mums un neiepirksies. Algas Latvijā ir tādas, kādas ir, daudzi cilvēki nevar atļauties pirkt drēbes dārgos zīmolu veikalos. Īpaši pensionāri un lauku cilvēki ir ļoti priecīgi, ka var atnākt un par lētām naudiņām nopirkt apģērbus."
"Staigāt pa lietoto apģērbu un mantu bodītēm daudziem ir vaļasprieks," uzskata uzņēmuma "Otrā Elpa" pārstāve Āboliņa-Ābola. "Tas azarts ir tieši tajā, ka tu ej un meklē tur uz vietas, ej cauri izkārtajiem apģērbiem vai rocies pa apģērbu kaudzēm. Tas ir tas, kas cilvēkus piesaista. Internetā pircējam ir tāda distances sajūta un, manuprāt, nav tik liels prieks, kad tiek atrasts meklētais," viedokli pauž uzņēmuma "Otrā Elpa" pārstāve.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
