Apkures sezonai no resursu pietiekamības viedokļa esam gatavi, norāda Indriksone
Foto: Zane Bitere/LETA

Šai apkures sezonai no resursu pietiekamības viedokļa esam gatavi, norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone, vienlaikus aicinot iedzīvotājus un uzņēmumus rīkoties taupīgi un iespējas robežās ražot elektrību pašiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Indriksone norāda, ka Inčukalna gāzes krātuvē uz augusta sākumu ir iesūknēti 11,6 TWh dabasgāzes, no tām sešas TWh pieder ārvalstu komersantiem, bet 5,6 TWh – Latvijas uzņēmumiem. Esot vienotā tirgū, visi komersanti tiem piederošos dabasgāzi var tirgot gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmumiem.

Dabasgāzes apjoms (5,6 TWh), kas pieder Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, ietver gan valsts drošības rezerves, gan arī papildu iegādātās rezerves gadījumiem, ja gāzes piegādes būs ierobežotas vai neiespējamas.

"Latvijas prognozētais vidējais gāzes patēriņš šai ziemai ir 6,9 TWh," norāda ministre. Šobrīd ir noslēgti gāzes piegādes līgumi par vēl 1,3 TWh, plānotās piegādes, par kurām vēl nav noslēgti konkrēti līgumi, ir divas TWh. Līdz ar to daļa gāzes jau ir Inčukalna krātuvē, daļa vēl tiks iesūknēta.

"Šai apkures sezonai no resursu pietiekamības viedokļa esam gatavi, norāda ekonomikas ministre, vienlaikus aicinot iedzīvotājus un uzņēmumus rīkoties taupīgi un iespējas robežās ražot elektrību pašiem.

"Latvenergo" valdes loceklis Dmitrijs Juskovecs skaidro, ka šobrīd strukturē ilgtermiņa gāzes pirkuma līgumus ar globālajiem gāzes ražotājiem ASV, Eiropā. Paralēli tiek strādāts pie līgumiem ar reģionā esošiem un topošiem sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem.

"Esmu pilnīgi droši, ka tiks nodrošinātas TEC un klientu vajadzības līdz gada beigām. Strādājam pie 2023. gada ziemas un nav šaubu, ka arī šajā jautājumā viss izdosies," teic Juskovecs. Viņš norāda, ka tirgus ir mainījies un jāuztver situāciju nopietni. Tagad gāzi ir jāmeklē, bet piedāvājumi tirgū ir, bet par citu cenu. Pa nelielām porcijām un īsāku termiņu līgumiem gāzi var nopirkt.

Jau vēstīts, ka valsts varētu daļēji kompensēt tādu apkurē izmantojamo energoresursu cenu pieaugumu kā malka, granulas, briketes un gāze, izriet no Labklājības ministrijas (LM) un Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā un saskaņošanai nodotā "Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumprojekta".

Likumprojekts vēl ir jāskata Ministru kabinetā, bet, lai tas stātos spēkā, gala lēmums jāpieņem Saeimai. Ministrija likumprojektu izstrādājusi, balstoties uz šā gada 14. jūnijā valdības sēdē lemto par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai un kura būtu ieviešama līdz 2022. gada 1. septembrim.

Likumprojektā iekļauti tādi pasākumi kā mājokļa pabalsta pieejamība, valsts atbalsts noteiktām personu grupām, kā arī energoresursu izdevumu kompensēšana mājsaimniecībām.

Paplašinās mājokļa pabalsta pieejamību

Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, par periodu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. aprīlim, LM piedāvā piemērot koeficientu 3 (koeficienta palielinājuma rezultātā garantētā minimālā ienākuma slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam ir 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā) visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam.

LM atzina, ka paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļus ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā, pārtikas iegādei un kvalificēties mājokļa pabalstam ar nedaudz augstākiem ienākumiem kā iepriekš.

Tāpat tiek saglabāts līdzfinansējums pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam.

Tāpat tiks aprēķināts mājokļa pabalsta apmērs cietajam kurināmajam, piemērojot 12 eiro par katru mājokļa kopējās platības kvadrātmetru. Savukārt mājokļa pabalsta apmēru mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi vai elektroenerģiju, aprēķina atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 eiro par katru mājokļa kopējas platības kvadrātmetru.

Atbalsta pensionāriem un personām ar invaliditāti

Likumprojekts arī paredz atbalstu senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām. Tādējādi no šā gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam:

- pabalsts 30 eiro apmērā mēnesī tiks nodrošināts, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro mēnesī;

- pabalsts 20 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 eiro līdz 509 eiro mēnesī;

- pabalsts 10 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 510 eiro līdz 603 eiro mēnesī.

LM piebilda, ka gadījumā, ja vecuma pensijas apmērs ir 300,94 eiro, tad centus aiz komata atmet un personai izmaksās valsts pabalstu 30 eiro mēnesī.

Valsts varētu segt 50% no apkurē izmantotās gāzes cenas pieauguma

Lai atvieglotu finansiālo slogu energoresursu sadārdzinājuma apstākļos apkurei ar dabasgāzi, mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, kā arī, ja to dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 kilovatstunda (kWh) mēnesī jeb 21 kubikmetrs mēnesī, tad piemēros maksas par patērēto dabasgāzi saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem samazinājumu attiecībā uz dabasgāzes cenu 0,035 eiro par vienu kWh apmērā.

Ņemot vērā, ka aptuvenā dabasgāzes cenu starpība starp iepriekšējo un nākamo apkures sezonu ir 70 eiro, nākamajā apkures sezonā paredzēts segt 50% no šī cenu pieauguma, proti, 35 eiro par vienu megavatstundu (MWh) jeb 0,035 eiro par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Minētais atbalsts kopumā aptvers aptuveni 65 000 mājsaimniecības un tiks sniegts par periodu no šā gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim. LM skaidroja, ka atbalstu paredzēts sniegt jau no šā gada 1. jūlija, ņemot vērā, ka mājsaimniecībām, kas iegādājas dabasgāzi pēc regulētā tarifa, mainās dabasgāzes tarifs nākamajam pusgadam. Atbalsts tiks īstenots, attiecinot to dabasgāzes tirgotāju sastādītajos rēķinos par dabasgāzi jau no 2022. gada septembra.

Granulu un brikešu izmaksu pieauguma daļēja kompensācija

Ņemot vērā arī būtisko granulu un brikešu izmaksu pieaugumu un granulu un brikešu patēriņa īpatsvaru individuālajā mājsaimniecību apkurē, Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā noteikt granulu un brikešu cenu griestus 300 eiro par tonnu. Šāds slieksnis būtu pietuvināts centralizētajā siltumapgādē iepriekšējā apkures sezonā noteiktajai siltumenerģijas tarifa mediānai un vienu MWh izmaksātu aptuveni 70 eiro. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī granulu vai brikešu izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā (ja izmaksas pārsniedz 300 EUR/tonnu), bet ne vairāk kā 100 eiro par tonnu apmērā.

Tādējādi, ja granulas vai briketes iegādātas par 450 eiro par tonnu, tad valsts kompensēs 75 eiro un mājsaimniecība segtā daļa būs 375 eiro par tonnu. Ja granulas iegādātas par 600 eiro par tonnu, tad mājsaimniecības segtā daļa būs 500 eiro par tonnu un valsts kompensēs 100 eiro.

Ņemot vērā, ka granulu un brikešu tirgus ir pilnībā neregulēts un nekontrolēts, bet darbojas absolūtajā atvērtajā tirgū, šāds kompensācijas instruments nav ieviešams caur granulu tirgotājiem. Tāpēc EM piedāvā mehānismu, kurā mājsaimniecības granulu vai brikešu lietotājs, kurš ir iegādājies granulas vai briketes, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem vēršas pašvaldībā, kas pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts tad sekojoši atmaksā šo kompensāciju pašvaldībai.

Tā kā mājsaimniecības apkures sezonai nepieciešamās granulas vai briketes iegādājas laikus pirms apkures sezonas sākuma, tad granulu vai brikešu kompensācija tiek attiecināta par šī kurināmā iegādi no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Aplēses liecina, ka gada ietvaros mājsaimniecību granulu patēriņš būs 200 000 tonnas, kā rezultātā kopējās maksimālās budžeta izmaksas būtu 20 miljoni eiro. Savukārt brikešu patēriņš lēsts 36 000 tonnu, kas attiecīgi būtu 3,6 miljonu eiro budžeta atbalsts. Atbalsta nosacījums ietver, ka uz vienu mājokli atbalsta slieksni granulu vai brikešu apjomam ir 10 tonnas.

Malkas izmaksu pieauguma kompensācija

Tāpat ar likumprojektu tiek noteikts atbalsts malkas iegādei mājsaimniecībām. Atbalstu plānots attiecināts malkai, kuras iegādes cena pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, atbalsta cenai nepārsniedzot 15 eiro par berkubikmetru. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī malkas izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, bet ne vairāk kā 15 eiro par berkubikmetrā apmērā.

Uz vienu mājsaimniecību paredzēts maksimālais patēriņa apjoms 35 berkubikmetri. Ņemot vērā PVN ieņēmumu prognozi 2021 .gadam malkai aprēķināts, ka mājsaimniecības mēnesī patērē 216 000 berkubikmetrus.

Kompensēs arī ar siltumsūkņiem nodrošinātu apkuri

Elektroenerģijas izmaksu pieaugumu paredzēts daļēji kompensēt arī mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto siltumsūkņa tehnoloģiju.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,100 eiro par kWh. Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju – 0,160 eiro par kWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro par kWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,100 eiro par kWh.

Atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanā vērsts uz tām mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju izmanto apkurē. Šādās mājsaimniecībās elektroenerģijas patēriņš mēnesī pārsniedz 500 kWh. Tādējādi jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja tarifam, bet atbilstoši iepriekš minētajam mehānismam tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni.

Tā kā Latvijā nav jāveic siltumsūkņu vai citu uz elektroenerģiju balstītu apkures iekārtu reģistrācija, mājsaimniecības lietotājam pašvaldībā būs jāiesniedz apkures iekārtu pašapliecinošs dokuments un elektroenerģijas rēķins, kurā elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 kWh un elektroenerģijas cena - 0,160 eiro par kWh. Likumprojekts paredz, ka lēmumu par kompensācijas izmaksāšanu pieņem un atbalstu izmaksā pašvaldība.

Ja mājsaimniecības ar siltumsūkni kopējais elektroenerģijas patēriņš ir 1500 kWh un elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī sasniegusi 0,250 eiro par kWh līmeni, tad bez kompensācijas elektroenerģijas izmaksas būtu 370 eiro apmērā. Ar kompensāciju elektroenerģijas izmaksas būtu 325 eiro apmērā.

Iepriekš izstrādāt valsts atbalsta pakotne tika lēsta 350 miljonu eiro apmērā, tomēr aktualizētais piedāvājums valsts budžetam izmaksās 433 miljonus eiro, proti, atbalsta pasākumiem 2022. gadā būtu nepieciešami 181,9 miljoni eiro, bet nākamgad – 250,8 miljoni eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.