Foto: stock.xchng
Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) apstrīdēts 88,71 miljonu latu vērtais Rīgas Brīvostas pārvaldes (RBP) konkurss infrastruktūras attīstībai Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra Rīgā.

Sūdzību par RBP lēmumu 88 707 158 latus vērto līgumu uzticēt pilnsabiedrībai "BMGS S" IUB iesniegusi personu apvienība "Aarsleff-Merko".

IUB sūdzību skatīja piektdien, taču lēmuma pieņemšanas termiņu nolemts pagarināt līdz jūlija otrajai pusei lielā sūdzības lietas apjoma un pašas lietas sarežģītības dēļ, sacīja IUB Juridiskā departamenta direktore Evija Mugina.

Konkrēts datums, līdz kādam sūdzības izskatīšanas termiņš tiks pagarināts, būs zināms nākamās nedēļas sākumā.

Kā liecina IUB interneta mājaslapā pieejamā informācija, RBP uzvarētāju konkursā infrastruktūras attīstībai Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra Rīgā izvēlējās slēgtā konkursā.

Kā maija beigās skaidroja Rīgas brīvostā, projektā "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" konkursa uzvarētājs noteikts saskaņā ar konkursa nolikumu. Tika vērtēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kuru noteica pēc pieciem kritērijiem, katrā kritērijā piešķirot nolikumā noteikto punktu skaitu, kuri izvērtēšanas kopsavilkumā tika summēti.

Uzvarētājs ir pretendents ar visaugstāko punktu vērtējumu. No trijiem iesniegtajiem piedāvājumiem augstāko punktu skaitu saņēma "BMGS S" ar 90,83 punktiem no 100 iespējamiem, kļūstot par minētā konkursa uzvarētāju.

Pretendenta "Josef Mōbius Bau-aktiengesellschaft" piedāvājums ieguva 85,63 punktus no 100 iespējamiem, savukārt personu apvienības "Aarsleff-Merko" piedāvājums ieguvis 73,37 punktus no 100 iespējamiem.

Kā ziņots, Krievu salas projekta kopējās izmaksas plānotas aptuveni 105 miljoni latu apjomā, un Eiropas Savienības līdzfinansējums varētu būt 52 miljoni latu.

Projekta galvenais mērķis ir novērst ostas aktivitāšu izraisīto vides degradāciju, jo patlaban lielākā daļa Rīgas Brīvostas aktivitāšu notiek Andrejostā un Eksportostā, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra tiešā tuvumā Daugavas ziemeļu krastā.

Ostas termināļus plānots pārcelt uz līdz šim neizmantotu teritoriju Krievu salas ziemeļu daļā, kas to darbībai būtu piemērotāka. Tā no pilsētas centra un Daugavas labā krasta uz Krievu salu tiktu pārcelta daļa ostas aktivitāšu, līdzsvarojot pārvadājumus abos Daugavas krastos un samazinot kravas kuģu kustību Rīgas centra tuvumā.

Ostas infrastruktūras izveide aptver 56 hektārus lielu teritoriju, kas tiks aprīkota ar četrām beramkravu (ogles, metāls, rūda) pārkraušanas piestātnēm. Projekts paredz arī visu nepieciešamo autoceļu un dzelzceļa pievadceļu un inženiertehnisko komunikāciju izbūvi ostas robežās.

Aptuveni 64,6 hektāru platībā Krievu salas neapgūtajā ziemeļu daļā paredzēts izveidot septiņas piestātnes kuģu apkalpošanai ar kravnesību vairāk nekā 1350 tonnas. Jaunapgūtajā teritorijā plānots pārkraut aptuveni 22 miljonus tonnu kravu gadā, tai skaitā aptuveni 12 miljonus tonnu ogļu.

Krievu salas teritorijas vidusdaļā paredzēts izveidot dzelzceļa preču staciju ar caurlaides spēju 600 vagoni diennaktī jeb 3820 vilciena sastāvi gadā, līdz ar to paredzēts pārvadāt 36 000 tonnu diennaktī jeb 13 miljonus tonnu gadā.

Jaunapgūtajā Krievu salas teritorijā plānotais autotransporta kravu apgrozījums ir līdz deviņiem miljoniem tonnu gadā, kas līdzvērtīgs 225 000 kravas automašīnu gadā jeb 26 automašīnām stundā pie vienmērīgas plūsmas, kas var palielināties, ņemot vērā iespējamo nevienmērību kravu piegādē.

Krievu salai nepieciešamā dzelzceļa savietojamībai ar pilsētas tīklu VAS "Latvijas Dzelzceļš" jāizstrādā un jārealizē Rīgas dzelzceļa tīkla, staciju un savienojošo sliežu ceļu rekonstrukcijas projekts Rīgas brīvostas apkalpošanai, kas Daugavas kreisajā krastā ietvers arī esošās stacijas "Bolderāja" rekonstrukciju un jaunas stacijas "Bolderāja-2" izveidi.

Satiksmes iespēju nodrošināšanai ostas aktivitāšu vajadzībām Krievu salā Rīgas pilsētas pašvaldībai jārealizē Daugavgrīvas ielas rekonstrukcija, bet Brīvostai jārekonstruē Zilā iela līdz Daugavgrīvas šosejai, paplašinot to līdz četrām joslām ar atdalītām ietvēm un pieslēdzot Daugavgrīvas šosejai regulējamā krustojumā ar luksoforiem.

Kā ziņots, lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!