Ministru kabinets trešdien, 11. decembrī, ārkārtas sēdē nolēma atbalstīt satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts savā pārvaldībā pārņemtu Ventspils un Rīgas ostu. Saeima par šiem grozījumiem varētu lemt jau rīt, 12. decembrī.
Likumprojektā paredzēts, ka turpmāk Ventspils un Rīgas ostas valdēs būs ministriju deleģēti pārstāvji, kurus amatos apstiprinās valdība. Tādējādi no ostu valdēm tiks izslēgti četri Ventspils un Rīgas pašvaldību ieceltie pārstāvji.
Abu ostu valdē amatu saglabās četras ministru izvirzītas – ekonomikas, finanšu, satiksmes, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra virzītie pārstāvji.
Vienlaikus likumprojektā teikts, ka pārraudzību pār abām ostām varētu veikt jaunizveidota valsts kapitālsabiedrība. Tās dibināšanai būtu nepieciešami 35 000 eiro. Patlaban lēmumu par jauna uzņēmuma veidošanu valdība vēl nav pieņēmusi.
Par likumprojektu izstrādi atbildīgais satiksmes ministrs Linkaits valdības sēdē skaidroja, ka šāda veida grozījumi ir nepieciešami korupcijas risku mazināšanai un lai brīvostu pārvalžu darbu nodalītu no jebkādas sankciju sarakstos iekļautu personu ietekmes.
Finanšu ministrs valdības sēdē Jānis Reirs (JV) piebilda, ka ierosinātie grozījumi neattiecas ostu īpašumu tiesībām – likumprojekts paredz izmaiņas ostu pārvaldes jomā.
Valdība par konceptuālu atbalstu abu ostu pārņemšanai valsts pārvaldībā vienojās jau 10. decembrī.
Pēc valdības sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem sacīja, ka šāds solis tiek sperts, lai risinātu trīs problēmas vienlaicīgi.
"Līdz šim ostu pārvaldība ir bijusi daļēji pašvaldību un daļēji valsts rokās, nākotnē tas viss pāries valsts rokās. Kāpēc tas tiek darīts? Ir trīs lielās tēmas, kas ir kopā saistītas: korupcija un cīņa pret to, laba pārvaldība un starptautisko sankciju fakts. Valdība politiski ir vienisprātis par nepieciešamību virzīties uz priekšu," sacīja valdības vadītājs.
Viņš arī piebilda, ka darbs pie ostu pārvaldes reformas jau ir uzsākts iepriekš, un valdības deklarācija paredzēja šo jautājumu iekļaut darba kārtībā 2020. gada pavasarī.
Taujāts, vai ostu pārvaldes reforma attieksies gan uz lielajām, gan mazajām ostām, Linkaits norādīja, ka "tad, kad mēs nāksim ar konkrēto piedāvājumu par ostu pārvaldības reformu, tad arī skatīsimies, kāds būs lēmumus."
Satiksmes ministrs attiecībā uz pašreizējo stāvokli Ventspils brīvostā zināja teikt, ka visi bankas konti brīvostas pārvaldē ir slēgti, taču tajā pat laikā saimnieciskā darbība un kravu vešana turpinās.
“Ir lielas rūpes par to, kā saimnieciskā darbība tiks nodrošināta līdz laikam, kad mēs varēsim atkal no jauna pilnā apmērā iedarbināt Ventspils ostu brīvu no dažāda veida ierobežojumiem,” piebilda ministrs.
Jau ziņots, ka ASV Valsts kases finanšu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, 9. decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Lembergu.
OFAC nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē. Tās ir Ventspils Brīvostas pārvalde, kā arī trīs biedrības – Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.
OFAC izdevusi Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas nosaka, ka 30 dienu laikā ir jāpārtrauc sadarbība ar sankciju sarakstā iekļautajiem - Lembergu, Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.
Saskaņā ar noteiktajām sankcijām tiek bloķēti visi Lemberga un šo četru struktūru īpašumi, daļas īpašumos un tieši vai netieši individuāli vai ar citu personu starpniecību piederošās struktūras, kurās viņu daļa ir virs 50%, kas atrodas ASV vai atrodas ASV personu īpašumā vai kontrolē, un par tām jāziņo OFAC.
OFAC norāda, ka Latvijas oligarhs Lembergs sankcijām pakļauts kā pašreizējā vai bijusī amatpersona, kas atbildīga vai līdzdalīga, vai tieši vai netieši iesaistīta korupcijā.
