Vienlaikus aptaujā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām ir diezgan pesimistiski noskaņoti attiecībā uz iespējām Latvijā panākt patērētājam pieņemamu risinājumu gadījumos, ja ir iegādāta nekvalitatīva prece vai pakalpojums, tostarp 62% aptaujāto uzskata, ka tas ir grūti, 22% domā, ka panākt patērētājam pieņemamu risinājumu ir viegli, bet 18% iedzīvotāju nav varējuši sniegt savu novērtējumu.
Pēc aptaujas datiem, informāciju par to, kā rīkoties situācijā, kad ir iegādāta nekvalitatīva vai nedroša prece, patērētāji lielākoties uzzina televīzijā (38%), tirdzniecības vietās (34%), kā arī no draugiem vai paziņām (27%).
Aptaujā 46% iedzīvotāju savas zināšanas par to, kā rīkoties situācijās, kad bijusi iegādāta līgumam neatbilstoša prece vai pakalpojums, vērtē kā labas, bet 47% iedzīvotāju tās atzīst par sliktām. Salīdzinoši labāk savas zināšanas vērtē sievietes, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem, kā arī rīdzinieki. PTAC secinājis, ka, paaugstinoties iedzīvotāju izglītības līmenim, palielinās arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas zināšanas, kā rīkoties, ja tiek iegādāta līgumam neatbilstoša prece, vērtē kā labas.
Pēc aptaujas datiem, pēdējo triju gadu laikā 27% aptaujāto ir iegādājušies nekvalitatīvu preci, bet nedrošu preci ir iegādājušies 6%. Vienlaikus ar nekvalitatīviem pakalpojumiem ir nācies saskarties 10%, bet ar nedrošiem - 3% iedzīvotāju. Biežāk minētās nekvalitatīvās vai nedrošās preces, kuras iedzīvotāji ir iegādājušies pēdējo triju gadu laikā, ir apavi (39%), elektropreces (35%), apģērbs, tekstilizstrādājumi (19%) un mobilie telefoni (12%). Savukārt biežāk minētie nekvalitatīvie vai nedrošie pakalpojumi, ir automašīnu remonta pakalpojumi (30%), elektronisko sakaru pakalpojumi (25%) un īres un komunālie pakalpojumi (9%).
Aptaujas dati arī atklāj, ka 64% iedzīvotāju, kuri pēdējo triju gadu laikā ir iegādājušies vismaz vienu nekvalitatīvu vai nedrošu preci, ir iesnieguši preces ražotājam vai tirgotājam sūdzību, savukārt 35% atzinuši, ka to nav darījuši. Sūdzības biežāk iesnieguši iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 44 gadiem, kā arī pilsētnieki. Paaugstinoties iedzīvotāju izglītības līmenim, pieaudzis arī to respondentu skaits, kuri ir iesnieguši šāda veida sūdzību.
Tāpat aptaujas dati liecina, ka 50% gadījumu pēc tam, kad iesniegta sūdzība, prece apmainīta pret tādu pašu vai līdzvērtīgu, 15% gadījumu precei veikts remonts, bet 13% gadījumu patērētājiem atgriezta par preci samaksātā naudas summa. Citi risinājuma veidi izvēlēti būtiski retāk. Pēc PTAC pārstāvju minētā, salīdzinājumā ar 2017.gada aptaujas rezultātiem, ir samazinājies to gadījumu īpatsvars, kad precei veikts remonts, bet palielinājies to gadījumu īpatsvars, kad prece apmainīta pret tādu pašu vai līdzvērtīgu.
Pēc aptaujas datiem, samazinājies arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri norādījuši, ka ļoti detalizēti iepazīstas ar nekvalitatīvās vai nedrošās preces lietošanas instrukciju (39%). Savukārt 31% iedzīvotāju, kuri pēdējo triju gadu laikā ir iegādājušies vismaz vienu nekvalitatīvu vai nedrošu preci un pēdējā gada laikā ir sūdzējušies par šo preci tās ražotājam vai tirgotājam, atzinuši, ka to tikai pavirši pārskatījuši, bet 20% ar lietošanas instrukciju nav iepazinušies.
Vienlaikus aptaujā 75% respondentu, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ceļojuši ārpus Latvijas, norādījuši, ka ceļojumus plāno un iegādājas paši, bet 25% – iegādājas tūrisma pakalpojumu komplektu. Kā svarīgākos faktorus, kas ietekmē ceļojuma iegādi, iedzīvotāji norādījuši cenu (71%) un atsauksmes (61%). Nedaudz mazākam iedzīvotāju īpatsvaram svarīga šķiet arī pakalpojuma sniedzēja atpazīstamība (40%), iemaksātās naudas atmaksas garantija (38%) un tas, ka uzņēmumam ir licence (35%).
Pēc aptaujas datiem, lielākā iedzīvotāju daļa, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ceļojuši ārpus Latvijas un iegādājušies tūrisma pakalpojumu komplektu, pēc ceļojuma iegādes nav saskārušies ar problēmām. Savukārt kā biežākās problēmas norādītas pakalpojuma kvalitāte (6%) un viesnīcas kvalitātes neatbilstība gaidītajam (6%).
Visbiežāk informācija par ceļojumu piedāvājumiem, pēc aptaujas datiem, tiek iegūta no radiem, draugiem un paziņām. To norādījusi vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju (53%). Tāpat liels iedzīvotāju īpatsvars atzīmējis, ka informāciju iegūst sociālo tīklu portālos (33%) un pakalpojumu sniedzēju mājaslapās (23%).
Pērnā gada nogalē PTAC veica aptauju "Latvijas iedzīvotāju zināšanas par savām patērētāju tiesībām un pieredze ar nekvalitatīvu vai nedrošu preču/ pakalpojumu iegādi" ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību par savām patērētāju tiesībām. Ņemot vērā 2018.gada 1.jūlijā spēkā stājušos regulējumu komplekso tūrisma pakalpojumu jomā, vairāk kā 1000 Latvijas iedzīvotāju no visiem valsts reģioniem uzdoti jautājumi arī par personīgo pieredzi tūrisma pakalpojumu jomā.
