Izvērtējot gadu pēc starptautiskā nepatentētā nosaukuma (SNN) obligātas ieviešanas kompensējamo medikamentu recepšu izrakstīšanā, Aptieku īpašnieku asociācijas biedri atzinuši to par aptieku nozarei grūtu gadu, kas prasījis daudz spēka, it īpaši no farmaceitiem, taču nenoliedza šī soļa principiālu nepieciešamību.
Pirms gada - 2020.gada 1.aprīlī - Latvijā tika ieviesta jauna kārtība kompensējamo zāļu izrakstīšanā, proti, šajās receptēs ārstiem jāizraksta aktīvā viela, nevis zāļu nosaukums. Jaunās kārtības ieviešana Latvijā sakrita ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, dažādiem ierobežojumiem un iedzīvotāju stresu, kas kopumā farmaceitiem radīja papildu slodzi, liekot uzsvērt reformas neveiksmīgi izvēlēto laiku, pauda Jučkoviča.
Viņa skaidroja, ka šajā laikā iedzīvotājiem bija periodiskas grūtības nokļūt pie ārsta, lai saņemtu informāciju, tāpat receptes lielākoties tika izrakstītas elektroniski, tāpēc lielāko daļu skaidrojošā darba par jauno kārtību nācies veikt aptiekās. Visgrūtāk jauno kārtību bijis izskaidrot cilvēkiem gados, kuri pieraduši lietot vienu un to pašu medikamentu, tālab neizbēgamas bija situācijas, kad cilvēki tomēr izvēlējās pierastās zāles, maksājot pilnu cenu.
"Pozitīvi vērtējams tas, ka lētākā medikamenta izsniegšana samazinājusi pacientu līdzmaksājumus, arī vairāku kompensējamo zāļu cenas ir tikušas mazinātas, tomēr problemātisks vēl aizvien ir fakts, ka kompensējamo zāļu saraksts mainās ik pa trim mēnešiem - tādos gadījumos gan cilvēkiem rodas neizpratne, jo viņu izmantotajām zālēm atkal ir cits nosaukums. Arī šajā gadījumā skaidrojošais darbs noticis nevis ārsta kabinetā, bet aptiekā," pauda Jučkoviča.
Viņa uzsvēra, ka par problemātisku vēl aizvien uzskatāma lētākā medikamenta pieejamība - nepieņemama ir situācija, kad lētākais kompensējamais medikaments nav pieejams nevienā lieltirgotavā. Šā gada laikā situācija pakāpeniski uzlabojusies, taču vēl aizvien nav pieejami vairāk nekā 20 lētāko medikamentu.
Lai gan visām Latvijas lieltirgotavām katru darbdienu līdz plkst.10 elektroniski jāiesniedz Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) informācija, norādot krājumā esošo zāļu iepakojumu skaitu uz konkrēto dienu, ir ražotāji, kuru uzņemšanās nodrošināt medikamentus, nav sekmējusies, tāpēc neizbēgamas ir situācijas, kad lētākais medikaments pieejams tikai nelielā daudzumā - sekojoši visas aptiekas to nesaņem, skaidroja Jučkoviča.
"Kamēr šis medikaments ZVA mājaslapā norādīts kā pieejams, aptieka nav tiesīga izsniegt nākamo lētāko medikamentu. Šādas situācijas ķīlnieks ir pacients, kuram nākas gaidīt, lai saņemtu sev nepieciešamās zāles," pauda Jučkoviča.
Asociācijā atzīmēja, ka SNN ieviešana mazinājusi arī aptieku ieņēmumus un īpaši sāpīgi tas bijis mazajās aptiekās, kombinācijā ar Covid-19 ierobežojumiem, kas aptieku ieņēmumus samazināja vēl vairāk.
Aptieku nozare izsaka cerību, ka līdz ar veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) solītās jaunās e-veselības sistēmas izstrādi notiks arī nopietni recepšu zāļu izsniegšanas un uzskaites sistēmas uzlabojumi, jo esošajā bija daudz problēmu, uz kurām aptieku nozare iepriekš jau norādījusi.
Tāpat Aptieku īpašnieku asociācijas ieskatā jāveicina ražotāju papildu atbildība medikamentu nepieejamības gadījumā. Vienlaikus asociācijas biedri uzsver, ka farmācijas nozare ir ļoti regulēta un kompleksa, tāpēc, īpaši krīzes laikā, aicina atturēties no jebkādām normatīvo aktu izmaiņām, kas nav neatliekamas.
