Aptur vērienīgo dzelzceļa elektrifikācijas projektu
Foto: Publicitātes foto

Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam, kura lejupslīde aizsākās 2019. gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildu finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

VAS "Latvijas dzelzceļš" Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" un "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija".

"Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro, ka šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos.

"Ņemot vērā elektrifikācijas projekta sagatavošanā ieguldīto darbu, kā arī faktu, ka pāreja uz videi draudzīgu dzelzceļa infrastruktūru pakāpeniski notiek visā pasaulē, LDz investīciju projektu pārskatīšana nav viegls lēmums, bet tas ir nepieciešams, lai pašreizējā situācijā valsts neuzņemtos papildu apgrūtinājumus, kuri var kavēt tautsaimniecības atgūšanos no pašlaik uzsākušās ekonomiskās recesijas," turpina Kleinbergs.

Esošā un prognozējamā situācija transporta un tranzīta nozarē, tostarp kravu pārvadājumu apjomu tendences pārskatāmā nākotnē, liecina, ka šādos apstākļos šo liela mēroga dzelzceļa investīciju projektu realizēšana nebūs pietiekami ekonomiski pamatota, jo pēc jaunas dzelzceļa infrastruktūras var nebūt atbilstoša pieprasījuma, un dzelzceļa infrastruktūras lietotāji nespēs nosegt izveidotās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas bez valsts budžeta finansējuma atbalsta. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, pagājušajā nedēļā LDz valde pieņēma lēmumu izbeigt Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu, un LDz padome šo lēmumu pirmdien, 23. martā, apstiprināja.

Dzelzceļa elektrifikācija bija finansiāli apjomīgākais no ES fondiem finansētajiem projektiem šajā plānošanas periodā, tam no Kohēzijas fonda piešķirot finansējumu 318,5 miljonu eiro apmērā un no valsts budžeta – 28,08 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka finansējums projektam pārsniedza 50 miljonus eiro, projekta iecere izskatīta un saskaņota arī Eiropas Komisijā, no kuras pērn 12. jūlijā saņemts pozitīvs atzinums.

Savulaik Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa norādīja, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekts, kura īstenošanā ieguldāmās summas kopumā tiek plānotas vairāk nekā pusmiljarda apmērā, ir vēsturisks arī ES fondu kontekstā – tas ir visu laiku lielākais ES fondu projekts, kopš Latvijai ir dota iespēja attīstīties ar ES tiešu finansiālu atbalstu. Tā ir vienlaikus liela atbildība un milzīga iespēja – par tik vērienīgiem ieguldījumiem Latvijas dzelzceļa tīkla attīstībā pretī tiek sagaidīta kā dzelzceļa pārvadājumu konkurētspējas pieaugums un ekonomisks izdevīgums ilgtermiņā, tā arī investīciju nonākšana ekonomiskajā apritē, jaunas darbavietas un, kas īpaši būtiski – pozitīvas izmaiņas attiecībā uz dzelzceļa draudzīgumu videi.

Kleinbergs teic, ka pašlaik LDz aktīvi strādā ne tikai pie tehnoloģisko procesu pārskatīšanas, darbības efektivitātes palielināšanas un izmaksu samazināšanas, bet mūsu uzmanības centrā ir arī jauna biznesa modeļa izveide, kravu pārvadājumu mērķa tirgu paplašināšana un kravu segmentu diversifikācija. "Man ir pamats pārliecībai, ka LDz izdosies atgūt finanšu līdzsvaru un kļūt par mūsdienīgu, efektīvu un konkurētspējīgu uzņēmumu, un kravu pārvadājumu apjomiem iespējami palielinoties, būs pamats atgriezties pie finansiāli ietilpīgiem dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem."

Apzinoties, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana pašreizējā kvalitātes un drošības līmenī nav iespējama bez tās turpmākas attīstīšanas, LDz uzskata, ka ilgtspējīgas infrastruktūras darbības nodrošināšanai ir stratēģiski svarīgi īstenot mazāk apjomīgus projektus, turklāt ņemot vērā to dzelzceļa infrastruktūras lietotāju pieprasījuma apmierināšanu, kuru segmentos ir vērojams pieaugums, t.i., pasažieru pārvadājumi.

Tādējādi LDz uzskata par nepieciešamu izmantot iespēju pieejamo ES Kohēzijas fonda finansējumu pārdalīt alternatīviem un mazāk finansiāli ietilpīgiem projektiem, kas ir vērsti uz klimata mērķu sasniegšanu transportā un multimodālas pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstību. Par alternatīvu projektu realizācijas iespējām LDz ir uzsācis konsultācijas ar Satiksmes ministriju. Tāpat arī tiks veiktas konsultācijas ar Satiksmes ministriju par iespējamiem grozījumiem Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2018.–2022. gadam un Daudzgadu līgumā "Par VAS "Latvijas dzelzceļš" pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš teic, ka naudu no lielās programmas, kas grūti paceļama, pārdalīs. LDz izmantos to mazākos projektos, piemēram, Pierīgas loka elektrifikācijā, līniju pārbūvē u.tml. Līdz ar to viens liels projekts pārtaps vairākos mazos paceļamos projektos.

Tags

Transporta nozare Eiropas Savienība Latvijas dzelzceļš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form