Finansējumu plānots piesaistīt mehānisma pasākumu ietvaros nevienlīdzības mazināšanai reģionos. Industriālos parkus plānots veidot ārpus Rīgas plānošanas reģiona, taču lielajās valsts nozīmes pilsētās.
Plānots, ka līdz 2023. gadam tiks parakstīti pieci nodomu protokoli ar starptautiski atzītiem industriālajiem operatoriem/potenciālajiem nomniekiem, un līdz 2026. gadam tiks izveidoti pieci industriālie parki piecos Latvijas reģionos.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Aleksejenko skaidroja, ka, piepildoties šim plānam, līdz 2031. gadam katrā industriālajā parkā tiks radītas vairāk nekā 1000 augsti apmaksātas darba vietas, lēšot vidējo algu 3500 eiro apmērā, piesaistītas privātās investīcijas 100 miljonu eiro apmērā. Tāpat tiks radītas 10 jaunas augstas pievienotas vērtības nišas produktu ražotnes. Kopējā šo parku ražotņu radītā eksporta vērtība varētu sasniegt vienu miljardu eiro. Tajā pašā laikā parkā strādājošajiem uzņēmumiem ik gadu būs jāveic ieguldījumus pētniecībā un attīstībā aptuveni 15 miljonu eiro apmērā.
Bremšmits uzsvēra, ka svarīga būs sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), lai piesaistītu zināšanu līmenī augstākas klases nomniekus, kas varētu sākt darbu šajā parkā.
"ES ir bijuši daudz piemēri, kad parks tiek ielikts tikai dzelžos, un rezultātā teritorijas ir sagatavotas, bet rūpniecība nenotiek vai tiek uzsākta vēlu. Lai tā nenotiktu, jāatrod starptautiski veiksmīgi industriālo parku operatori, kas gan apsaimniekotu šīs jaunās teritorijas, gan arī nodrošinātu pietiekami lielas investīcijas tajos," sacīja Aleksejenko.
"Pašvaldībām ir liela platība degradēto teritoriju, kuras nākotnē būtu jāsakārto, daudzas ir novecojušas, tāpat daudzās pilsētās nav vairs vieta, lai paplašinātu teritorijas, kurā notiek ražošana. Piemēram, tas vērojams, Valmierā," sacīja Bremšmits.
LIAA uzdevums būs atrast potenciālos īrniekus šīm vietām, un vēlams, lai tie būtu nevis jebkuras nozares pārstāvji un par katru cenu piesaistīti, bet tādi, kas ilgtermiņā spēs strādāt Latvijā, ņemot vērā gan gaidāmo algu pieaugumu, gan darbaspēka pieejamību. Aleksejenko uzsvēra, ka darbs notiks paralēli, lai parku būvniecības laikā jau tiktu meklēti nomnieki. Bieži vien arī šiem parku operatoriem ir sava laba klientu bāze, kuri seko līdzi operatoriem un meklē jaunas vietas investīcijām, līdz ar to kāds nomnieks varētu būt arī no šo klientu vidus, viņš pieļāva.
Pirmās ražotnes reģionos varētu sākt darbu 2023. gadā, lēš VARAM. Līdz tam notiks pašvaldību darbs ar LIAA, LIAA darbs ar potenciālajiem operatoriem un nomniekiem.
Kopumā no ANM plānots šim mērķim piesaistīt 82 miljonus eiro, taču paralēli EM strādās, lai finansējums būtu pieejams arī citās jomās, tostarp, cilvēkresursu atbalstam, digitālo prasmju attīstīšanai un citām. Tāpat plānots pielāgot īres namu būvniecību, lai nākotnē piesaistītajiem darbiniekiem būtu dzīvesvieta.
Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis gan vaicāja, kurās pilsētās tiks veidoti šie parki, jo jau patlaban lielajās pilsētās šādi parki ir izveidoti, taču Bremšmits uzsvēra, ka tas tiks izvēlēts konkursa ceļā.
Dombrovskis sacīja, ka virziens par industriālo parku attīstīšanu ir pareizs, un jāorientējas uz ārvalstu investīciju piesaisti. Vienlaikus viņš pauda bažas par Latvijas konkurētspēju, salīdzinot ar, piemēram, Poliju, kurā ir jau attīstīti industriālie parki, un uzsvēra, ka nepieciešams izvērtēt Latvijas konkurētspēju, kā arī izvērtēt, kurus uzņēmums Latvija vēlētos piesaistīt.
Arī citi vairāki komisijas sēdes dalībnieki arī pauda bažas par potenciālo parku piepildījumu, ņemot vērā, ka vairāki esošie parki patlaban nav līdz galam piepildīti.
"Šajā gadījumā runājam par pavisam jaunu teritoriju, kas iepriekš nav saistītas ar industrializāciju, izveidi, iepriekš pašvaldības paplašinājušas jau esošās ražošanas teritorijas. Tāpēc nepieciešams piesaistīt starptautisku operatoru, lai tad, kad pašvaldības sāks definēt, kā izskatīsies industriālais parks, operators, balstoties uz savu pieredzi, varētu konsultēt un novērst potenciālās kļūdas, piemēram, nedalīt teritoriju konkrētās daļās vai neveidot uzreiz ceļus, jo varbūt nomniekam būs savas prasības," sacīja Aleksejenko. Tāpat viņš piebilda, ka būtiski būs papildus pieejamo atbalsta instrumentu kombinācija citu jomu atbalstam.
Tāpat viņš skaidroja, ka nākotnē kopā ar pašvaldībām plānots definēt, kādus uzņēmumus tās vēlas redzēt, un tad būs darbs LIAA, lai piesaistītu šādus uzņēmumus.
