Ar juridisku manevru varētu atņemt visus ieročus 'Rail Baltica' oponentiem
Foto: LETA

Iespējams, valsts šogad varētu vērtēt un izšķirties par īpaša likumprojekta sagatavošanu, lai atvieglotu zemju atsavināšanu vērienīgajam dzelzceļa projektam "Rail Baltica". Tas nozīmētu, ka projekta oponentiem un dumpīgākajām pašvaldībām zustu jebkādi juridiski ieroči savu interešu aizstāvībai, jo visu noteiktu valdības lēmumi, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija. Satiksmes ministrijā to gan neapstiprina, vien atzīstot, ka gaidāms iepirkums par juridisko analīzi tālākai rīcībai.

"Delfi" neoficiāli zināms, ka ar šādu "notikumu pavērsienu" jau neformālās sarunās esot iepazīstināti arī atsevišķi projekta oponenti. Satiksmes ministrijas pārstāvis Aivis Freidenfelds īpaša likuma tapšanu gan neapstiprina, vien norāda, ka tuvākajā laikā tiks izsludināts iepirkums par juridisko analīzi, lai pētītu ar projektu saistītos juridiskos aspektus.

"Šajā jautājumā ir daudz neskaidrību, kāds ir ņēmis kredītu, nav skaidrības par trasei pieguļošo zonu, teritorijām, kam atšķel īpašumu uz divām daļām. Trase ir 300 kilometru garumā, tur ir meža zemes, iestādītas jaunaudzes. Daudz juridiski aspekti, kas jāaplūko arī no ārvalstu pieredzes konteksta," skaidroja Freidenfelds.

Viņš norāda, ka likums par Nacionālas nozīmes projektu izmantots jau Gaismas pils ēkas celtniecībā, bet toreiz tas bijis viens objekts, nevis simtiem kilometru gara dzelzceļa līnija, kā tas ir tagad.

Arī projekta "Rail Baltic" preses sekretāre Rita Voronkova apstiprina, ka gaidāms iepirkums par taisnīgas atlīdzības noteikšanu par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām. Pētīts tikšot arī par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi, jo sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā parādījušās vairākas grupas jautājumu, kur Latvijā līdz šim neesot pieredzes.

Kā piemērus viņa min situācijas, kad uzņēmējs pretendē uz līdzfinansējumu no ES programmām, bet brīdī, kad programma sāk darboties, var būt jau mainījušies uzņēmējdarbības apstākļi un zemi šķērso dzelzceļš. Tāpat ārpakalpojumā tiks meklēti juridiskie skaidrojumi par rīcību ar cilvēku ņemtajiem hipotekārajiem kredītiem mājokļiem.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere portālam "Delfi" apliecināja, ka šāda iespēja par īpašu likumu pastāv un, visticamāk, "Rail Baltic" projekta īstenošanai tā arī sanāks rīkoties.

"Ja neizdodas vienoties ar īpašniekiem, valdībai nav citu variantu," viņa teica, pieļaujot, ka tiks izstrādāts īpašs likums īpašumu atsavināšanai. Saskaņā ar noteikto kārtību valdībai vispirms jāmēģina vienoties ar zemju īpašniekiem, taču, ja tas neizdodas – iespējams izstrādāt tam paredzētu likumu. 

"Īpašuma atsavināšana piespiedu ceļā iespējama tikai uz likuma pamata," uzsvēra Juridiskā biroja vadītāja.

Īpašumu piespiedu atsavināšana gan iespējama tikai leģitīmiem mērķiem – ja tas ir sabiedrības vajadzībām. ""Rail Baltica" gadījumā gan nebūs grūti to pierādīt," sacīja Meistere.

"Delfi" jau ziņoja, ka sākotnējā projekta "Rail Baltica" sabiedriskā apspriešana 15 pašvaldībās piesaistījusi 5100 iedzīvotāju līdzdalību, kā arī pamatīgu mediju un sabiedrības uzmanību. Otrdien pilnsabiedrība "RB Latvija" iepazīstināja ar apspriešanā gūtajām atziņām, cilvēku lielākajām bažām par būvniecību un turpmāko dzelzceļa līnijas izbūves projekta gaitu.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. Februārī iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.

Source

DELFI Bizness

Tags

Rail Baltica
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form