Foto: Shutterstock
Lai palielinātu ražojošo saimniecību skaitu un veicinātu uzņēmējdarbības attīstību laukos, tā sekmējot iespējas nopelnīt, uzlabot nodarbinātību un mazināt migrāciju, šogad nelauksaimnieciskas uzņēmējdarbības veikšanai subsīdijās plānots piešķirt vairāk nekā septiņus miljonus eiro, paredz noteikumu projekts, ko plānots skatīt nākamajā valdības sēdē 24.maijā.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražošanas struktūra joprojām ir ļoti sadrumstalota. Vairāk nekā puse - 56,5% jeb 46 000 saimniecību ražo produkciju tikai pašpatēriņam, daļai šo saimniecību apgrozījums nepārsniedz 4000 eiro. Produkciju tirgum ražo tikai 37 400 saimniecību, un arī no tām 9200 realizē tikai līdz 25% no saražotā. Tikai 15% no kopējā skaita ir saimniecības, kas vairāk nekā pusi produkcijas ražo pārdošanai.

Līdz ar to, lai palielinātu uz tirgu orientētu saimniecību īpatsvaru, kā arī uzlabotu nodarbinātību laukos un mazinātu migrāciju, jāveicina mazo un daļēji naturālo saimniecību darbības attīstība un pārstrukturēšana saimniecībām ar apgrozījumu no 2000 līdz 15 000 eiro.

Atbalsta saņemšanas iespējas šajā pasākumā ļautu veicināt ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstību un dažādošanu.

Visā plānošanas periodā Lauku attīstības programmas pasākumam "Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā" paredzētais kopējais publiskais finansējums ir 30 531 599 eiro, tajā skaitā 20 761 487 eiro būs Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums un 9 770 112 eiro valsts līdzfinansējums.

Vidēji gadā izmaksām varētu būt nepieciešami 7 632 900 eiro. 2016.gadā plānots izsludināt vienu pieteikšanās kārtu, bet visā plānošanas periodā paredzētas četras kārtas.

Noteikumu projekts attieksies uz atbalsta pretendentiem, kas var būt lauksaimnieki - saimnieciskās darbības veicēji, kuru dzīvesvieta ir deklarēta lauku teritorijā, kā arī individuālie komersanti vai juridiskas personas, kuru juridiskā adrese ir lauku teritorijā.

Noteikumu projekts paredz, ka, piesakoties atbalstam, pretendentam jāpierāda projekta ekonomiskā dzīvotspēja, proti, iesniegumā norādītajai naudas plūsmai jābūt pozitīvai no pēdējā noslēgtā finanšu gada pārskata līdz projekta iesnieguma iesniegšanai. Tas nepieciešams, lai uzraudzības periodā Lauku atbalsta dienests (LAD) var pārliecināties, ka pretendenta iecerētais reālitātē izpildās.

Kā prognozē ministrijā, noteikumu projekts "Valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā" varētu attiekties uz 400 personām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!