Ārējā tirdzniecība sit desmitgades antirekordu, vērtē ekonomisti
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Ārējā tirdzniecība maijā sita desmitgades antirekordu. Aprīlī piedzīvojām lielāko eksporta un importa kritumu vairāk nekā pēdējo 10 gadu laikā, bet maijā rezultāti bija vēl sliktāki, norāda ekonomisti. Vienlaikus labā ziņa ir tā, ka eksporta kritums šobrīd ir mazāks nekā 2009. gadā. Turklāt vasaras otrajā pusē Latvijas eksporta radītāji noteikti uzlabosies. Jāatgādina, ka šā gada maijā Covid-19 izraisītās epidemioloģiskās krīzes ietekmē Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 1,93 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 24,1% mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Finanšu ministrijā norāda, ka preču eksporta kritums maijā fiksēts visām preču grupām. Straujākais kritums ir satiksmes līdzekļiem, kopumā par 51,2%, ko negatīvi ietekmēja automobiļu reeksporta samazinājums. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksports samazinājās par 19,3%, ko lielā mērā ietekmēja graudaugu eksporta kritums uz Saūda Arābiju un vairākām ES valstīm, kā arī alkoholisko dzērienu reeksporta samazinājums uz Krieviju.

"Maijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 16,8%. Savukārt preču imports samazinājās daudz straujāk – par 29,6%. Līdz ar to gada griezumā ir samazinājies arī tirdzniecības deficīts," atzīmē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Laura Stelmaka-Leja.

"Maijs vēl bija lielas nenoteiktības mēnesis, kad vairākās Eiropas valstīs daļēji atcēla ierobežojumus, bet tai pašā laikā vēl īsti netapa skaidrs, cik stabila saglabāsies situācija pēc šo ierobežojumu atcelšanas. Pagaidām ārējās tirdzniecības dati arī nebūt neliecina par situācijas uzlabojumu," vērtē "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Savukārt bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš spriež, ka izrādās, ka lielu pasaules satricinājumu laikā nav izdevīgi būt "pārāk gudram". Kritiskos brīžos cilvēkiem vajag salīdzinoši vienkāršas lietas. Tas nenozīmē, ka Latvijai būtu jācenšas specializēties vienkāršu lietu ražošanā. Normālos apstākļos sarežģītāku, tehnoloģiski izsmalcinātāku preču ražošana augs straujāk, tā dos augstākus ienākumus. Taču paradoksiem pilnais pandēmijas laiks rāda, ka ne visu starptautiskās tirdzniecības un ekonomikas globālās specializācijas devumu var izmērīt naudā.

"Lielas eksporta kritums, protams, nav laba ziņa Latvijas ekonomikai, tomēr tālejošus secinājumus no šī nevajadzētu izdarīt, jo tas iepriekš jau bija gaidāms un vasaras otrajā pusē Latvijas eksporta radītāji noteikti uzlabosies. Latvijas ekonomikā Covid-19 izraisītās krīzes zemākais punkts tika sasniegts aprīlī un kopš tā brīža ir notikusi gana spēcīga ekonomikas atkopšanās. Straujās ekonomikas svārstības nozīmē arī to, ka liela daļa makroekonomikas rādītāju, kuri tiek publicēti dažus mēnešus vēlāk, joprojām atpaliek no realitātes. Tas noteikti attiecināms arī uz maija ārējās tirdzniecības rādītājiem," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Šobrīd indeksi liecina par mērenu atgūšanos, kaut to turpinās bremzēt vājais pieprasījums. Papildu spriedzi tirdzniecībā uzturēs arī ASV un Ķīnas domstarpības. Tuvākajos mēnešos situācija eksportā nosacīti uzlabosies, kas pagaidām vēl nozīmēs uzrādīt mazākus krituma tempus. Tomēr tas, ka Latvijas eksportā brūces ir izrādījušās mazāk dziļas, ļauj cerēt, ka tas spēs ātrāk atgriezties pie izaugsmes," pauž "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Ārējā tirdzniecība Centrālās statistikas pārvalde Citadele DIY Eiropas Komisija Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Eksports Lauksaimniecība NVS SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form