Ārējais pieprasījums saglabājas vājš, ekonomisti par eksportu
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

2019. gada jūlijā Latvijas preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1%, bet importa vērtība samazinājās – par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Ekonomisti norāda, ka tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu ir saasinājies, "Brexit" radītā nenoteiktība un dažādi ģeopolitiskie saspīlējumi aug un negatīvi ietekmē pasaules ekonomiku, līdz ar to ārējā pieprasījuma vājināšanās negatīvi ietekmē mūsu ekonomikas izaugsmi.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2% vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 miljoniem eiro jeb 0,7%), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 miljoniem eiro jeb 3,5%).

Finanšu ministrijā norāda, ka kopš gada sākuma pakāpeniski mainās eksporta izmaiņu struktūra preču grupu griezumā. Ja vēl gada sākumā eksporta izaugsme galvenokārt balstījās uz koka un koka izstrādājumu eksporta pieaugumu, tad jau trešo mēnesi pēc kārtas koksnes eksports samazinās. Savukārt pārtikas produktu un ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports pieaug. Eksporta izaugsmi šā gada jūlijā nodrošināja piena produktu, alkoholisko dzērienu, farmaceitisko produktu, metāla izstrādājumu un elektroierīču eksporta pieaugums.

"2019. gada jūlijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga par 4,8%. Eksports palielinājās uz Lietuvu (dzelzceļa transportlīdzekļi, elektroierīces uc. ), Igauniju (koksne, farmācijas produkti uc.), Dāniju (koksne) un Spāniju (graudaugi, mehānismi uc.). Savukārt eksports samazinājās uz Apvienoto Karalisti, Vāciju un Beļģiju, ko noteica būtisks koksnes un tās izstrādājumu eksporta kritums. Jūlijā būtiski pieauga eksports uz NVS valstīm – par 15,1%, tai skaitā uz Krieviju – par 14,5% (elektroierīces, mehānismi un farmācijas produkti)," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

"Darbaspēka trūkums, strauji augošās darbaspēka izmaksas, pasaules ekonomikas izaugsmes un attiecīgi ārējā pieprasījuma vājināšanās – šāds izaicinājumu vezums jau kādu laiku ir mūsu eksportētāju dienaskārtībā. Tomēr, neskatoties uz grūtībām, preču eksporta vērtība jūlijā spēja nedaudz atgūties pēc krituma jūnijā un augt par 3,1%, salīdzinot ar pērnā gada jūliju. Ņemot vērā, ka eksportētās produkcijas cenas nedaudz samazinājās, apjomu pieaugums bija pat nedaudz labāks," norāda "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

Source

DELFI Bizness

Tags

Ārējā tirdzniecība Brexit Centrālās statistikas pārvalde Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Eksports Finanšu ministrija Swedbank
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form