Arī šogad turpināsies eksporta izaugsme, atzīst FM
Foto: DELFI

Eksporta izaugsme janvārī ir fiksēta visās lielākajās preču grupās, un kopumā šogad turpināsies eksporta izaugsme par spīti spēcīgam kāpumam pērn, prognozē Finanšu ministrija (FM).

Šodien publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību 2018. gada janvārī liecina, ka strauja preču eksporta izaugsme turpinās arī šī gada sākumā. Pērnajā gadā kopumā Latvijas preču eksporta vērtība gada laikā pieauga par 10%, kas bija straujākais kāpums kopš 2013. gada. Gadā kopumā eksporta vērtība palielinājās līdz augstākajam līmenim kopš statistikas uzskaites sākuma, sasniedzot 11,4 miljardus eiro.

FM norāda, ka neskatoties uz sezonālajiem faktoriem, kad eksporta attīstība gada sākumā nedaudz palēninājās, preču eksporta vērtība janvārī bija par 0,7% lielāka, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri un par 18,1% lielāka, salīdzinot ar pērnā gada janvāri. Zīmīgi, ka eksporta pieaugumu pozitīvi ietekmēja gan vietējā ražojuma preču eksports, gan ar reeksportu saistītas preces kā, piemēram, minerālprodukti un mehāniskās ierīces. Kopumā eksporta izaugsme janvārī ir fiksēta visās lielākajās preču grupās.

Lielāko devumu eksporta izaugsmē 2018. gada janvārī nodrošināja mehānismu un mehānisko ierīču grupa, tās eksporta vērtībai palielinoties 2,2 reizes jeb par 49,5 miljoniem eiro, ko galvenokārt nodrošināja turboreaktīvo, turbopropelleru dzinēju un citādu dzinēju eksporta pieaugums. Būtisks pieaugums šajā preču grupā gan janvārī, gan iepriekšējos mēnešos fiksēts arī importa datos. Līdz ar to var secināt, ka straujais eksporta kāpums bija sasniegts, pateicoties reeksporta apjoma pieaugumam.

Ministrijā atzīmēja, ka būtisks eksporta kāpums janvārī fiksēts arī lauksaimniecības un pārtikas precēm, kur kopējais pieaugums bija 14,2% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ko pamatā noteica pākšaugu eksports uz Ēģipti. Arī importa datos janvārī fiksēts būtisks dārzeņu importa pieaugums, taču importēja galvenokārt tomātus, gurķus un citus svaigus dārzeņus. No pārtikas grupas vēl jāatzīmē samērā straujais alkoholisko dzērienu eksporta kāpums uz Krieviju un Ukrainu.

Kopējo preču eksporta izaugsmi veicināja arī metālu un metālu izstrādājumu eksporta kāpums. Palielinoties dzelzs atkritumu eksportam uz Turciju un dzelzs un tērauda, kā arī to izstrādājumu eksportam uz Lietuvu, Poliju un Skandināvijas valstīm, kopējā metālu eksporta vērtība palielinājās par 42,3%. Jāatzīmē, ka janvārī sasniegtā metālu eksporta vērtība 91,1 miljona eiro apmērā ir būtiski augstāka nekā pērnajā gadā vidēji mēnesī, neskatoties uz to, kā pērn metālu eksporta vērtība kopumā palielinājās par 22%.

Turpina palielināties arī koka un koka izstrādājumu eksports – janvārī vēl par 9,4% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Visstraujāk koksnes eksports palielinās uz Dāniju, Lietuvu, Zviedriju un Lielbritāniju, kas arī ir galvenie noieta tirgi šai precei. Taču koksnes eksports uz Lielbritāniju ir ļoti svārstīgs, un pozitīvs eksporta kāpums janvārī nenorāda uz stabilu attīstību arī turpmākajos mēnešos. Savukārt koksnes eksports uz pārējām augstākminētajām valstīm ir samērā stabils, un pieaugums visticamāk turpināsies arī turpmāk.

"Vērtējot eksporta nākotnes attīstības perspektīvas, sagaidāms, kā arī 2018. gadā kopumā turpināsies eksporta izaugsme par spīti spēcīgam kāpumam pērn. Eiropas Savienības (ES) patērētāju un uzņēmēju noskaņojumā rādītāji gan vidēji ES, gan Latvijā atsevišķi šī gada februārī saglabājas augstā līmenī. Savukārt Latvijas rūpnieku novērtējums par produkcijas noieta perspektīvām šī gada pirmajā ceturksnī ir būtiski uzlabojies, kamēr novērtējums par eksporta pasūtījumu apjomiem pirmajā ceturksnī saglabājies iepriekšējā ceturkšņa līmenī," norādīja FM.

Ministrijā arī informēja, ka 2017. gadā pirmo reizi šajā desmitgadē pilnīgi visām ES dalībvalstīm bija fiksēts pozitīvs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, tādējādi palielinot ES kopējo IKP pieaugumu līdz 2,4%, kas arī ir straujākais pēdējos 10 gados. Balstoties uz aktuālajām Eiropas Komisijas ekonomikas prognozēm, 2018. gadā ES IKP palielināsies par 2,3%. ES ar vairāk nekā 70% īpatsvaru kopējā preču eksportā ir lielākais noieta tirgus Latvijas precēm, tādējādi ir visi priekšnosacījumi arī turpmākajam eksporta kāpumam šajā tirgū. Papildus tam, arī citās Latvijai nozīmīgajās tirdzniecības partnervalstīs kā Krievijā, ASV, Norvēģijā turpināsies stabila ekonomiskā izaugsme. Tādējādi jāsecina, ka ārējais pieprasījums pasaulē saglabāsies visai spēcīgs arī 2018. gadā, norādīja FM.

Jau ziņots, ka Latvija šogad janvārī eksportēja preces 958,955 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,1% jeb 146,794 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 1,088 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 7,9% jeb 79,759 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Savukārt mēneša laikā - salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri - Latvijas eksportēto preču vērtība pieaugusi par 0,7% jeb 7,09 miljoniem eiro, bet preču importa vērtība samazinājusies par 8,5% jeb 101,535 miljoniem eiro.

Tādējādi 2018. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,05 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās ir par 12,4% vairāk nekā 2017. gada janvārī.

Source

LETA

Tags

ASV Centrālās statistikas pārvalde Eiropas Komisija Eiropas Savienība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus