Spānija ir ieinteresēta Latvijas dzelzceļa infrastruktūras projektos, it īpaši ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, tiekoties ar satiksmes ministru Anriju Matīsu (V) atzinis Spānijas vēstnieks Latvijā Pedro Migels Hiness-Načers.
Vēstnieks uzsvēris Spānijas veiksmīgo pieredzi ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanā un interesējās par Latvijas dzelzceļa infrastruktūras projektiem, īpaši par Eiropas sliežu platuma projektu "Rail Baltica". Vēstnieks norādīja, ka "Rail Baltica" ir nozīmīgs starptautisks pārrobežu projekts, lai stiprinātu baltiešu eiropeisko identitāti.
Tāpat vēstnieks apstiprināja Spānijas nemainīgo interesi par dalību Latvijas pasažieru vilcienu parka atjaunošanā.
Kā informē Satiksmes ministrijā (SM), Matīss vēstnieku informēja par Latvijas kā prezidējošās valsts Eiropas Savienības (ES) Padomē redzējumu attiecībā uz tās prioritātēm transporta un sakaru jomā, tostarp virzību attiecībā uz Ceturto dzelzceļa pakotni, kā arī Vienotā digitālā tirgus un telesakaru nozares tiesiskā ietvara tālāko attīstību.
Kā ziņots, jau iepriekš Francijas, Vācijas, Ķīnas un Lielbritānijas uzņēmumi jau izrādījuši interesi piedalīties Eiropas sliežu platuma "Rail Baltica" projekta iepirkumos. Ministra padomnieks Kaspars Briškens iepriekš norādījis, ka, ņemot vērā šī projekta vērienīgumu, kā arī iepirkumus un apakšiepirkumus, kas tikšot izsludināti "Rail Baltica" projekta realizācijas laikā, esot skaidrs, jo vairāk kvalitatīvu potenciālo pretendentu tiek apzināts, jo kvalitatīvāk eventuāli projekti var tikt realizēti.
Jau iepriekš 2012.gadā Spānijas uzņēmums "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF) ar uzņēmumu "Pasažieru vilciens" (PV) parakstīja līgumu par jaunu vilcienu piegādi Latvijai. Vēlāk tika konstatēts, ka Nila Freivalda vadītās PV valdes parakstītais līgums neatbilst sākotnējam iepirkuma nolikumam, kādēļ var tikt apdraudēta Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšana šim darījumam. Taču par līguma grozījumiem ar CAF vienošanās netika panākta. Neveiksmīgajā vilcienu iepirkumā neizmantoto Kohēzijas fonda finansējumu valdība pārdalīja par labu citiem ar dzelzceļu saistītiem projektiem.
Kā ziņots, "Rail Baltica 2" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
