Viņš uzsvēris, ka gan TEC - 1, gan TEC - 2, kā arī vēl projektā esošā Kurzemes ogļu stacija ir neelastīgas bāzes jaudas stacijas un to iedarbināšanai ir vajadzīga aptuveni diena. "Piedaloties dinamiskajā elektroenerģijas tirgū, tas ir pārāk ilgs laiks, īpaši, ja ņemam vērā, ka arvien lielāka loma būs neregulāriem atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, vējam (..) "Latvenergo HES, visticamāk, būs jāizmanto balansam, bet kāds no TEC, ļoti iespējams, būs jātur dīkstāvē, jo neatbilst elastības principiem. Tas savukārt nozīmē, ka šīs stacijas strādās ar zaudējumiem, ko var kompensēt tikai ar elektroenerģijas tarifu, bet brīvā tirgus apstākļos tas būs grūtāk," norādījis Peltonens.
Tādējādi, ja tas ir iespējams un ja nerastos lielas papildu izmaksas, noslēgtos līgumus laužot un projektu apturot, tad projektu vajadzētu apturēt. "Ja projekta atkārtota izvērtēšana vēl ir iespējama, Latvijai tas būtu katrā ziņā ieguvums," viņš sacījis.
Peltonens norādījis, ka ar tehnoloģijām, kurām pašreiz domāts celt TEC - 2, tas ir lemts dīkstāvei un ir par 130 miljoniem eiro (91 miljons latu) dārgāks nekā ceļot to ar modernāku tehnoloģiju.
Vēstīts, ka vēl nesen Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, kā arī citām augstām Eiropas institūciju amatpersonām nosūtīta vēstule, kurā kritizēta TEC - 2 projekta celtniecība. Vēstuli bija parakstījusi Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.
TEC - 2 otrās kārtas rekonstrukcija izmaksās ap 360 miljoniem eiro (252 miljoni latu) un par projekta attīstību jau noslēgti vairāki līgumi ar ārvalstu kompānijām, piemēram, "Siemens" un "General Electric". Laikraksts "Dienas Bizness" iepriekš vēstīja, ka papildus izmaksas "Latvenergo" varētu pārsniegt 150 miljonus latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
