Ārvalstu investoru naudas aizplūšana: sūdzas Latvijā, bet ne kaimiņos – kas vainīgs
Foto: Shutterstock

Lietuvā un Igaunijā pretstatā Latvijai par ārvalstu tiešo investīciju kritumu nesūdzas, noskaidroja portāls "Delfi". Kas vainīgs esošajā situācijā – ģeopolitika, daudz peltie maksātnespējas administratori vai paši?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Statistika apliecina, ka šā gada sākumā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā samazinājusās. Ievērojams kritums gada pirmajā ceturksnī bija vērojams arī Lietuvā, taču otrajā ceturksnī dienvidu kaimiņiem izdevies gūt pieaugumu. Igaunijā pērn bijis zemākais ārvalstu tiešo investīciju apmēra pieaugums, taču, neskatoties uz to, investori noskaņoti optimistiski.

Latvijas banku eksperti portālam "Delfi" atzīst, ka situācija nav iepriecinoša. "Uzkrāto investīciju kāpums līdz šim tik nopietni bija krities tikai globālās finanšu krīzes laikā," saka "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Daļēji investīciju samazinājums skaidrojams ar globāliem notikumiem, taču vaina meklējama arī valsts iekšējās problēmās, par kuru risināšanu runāts gadiem. "Ārvalstu investoru padome nepārtraukti norāda uz lielākajiem klupšanas akmeņiem – tiesas, maksātnespējas administrēšana, ēnu ekonomika, korupcija. Nepieciešama ilgtermiņa nodokļu politika, kas būtu prognozējama un veicinātu uzņēmējdarbību. Mājas darbu izpildīšana šajās svarīgajās jomās vairotu Latvijas pievilcību ne tikai ārvalstu investoru, bet arī pašmāju darboņu acīs," atzīst "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dana Reizniece-Ozola Investīcijas Lasāmgabali Latvijas Banka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form