Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente un Nozaru ekspertu padomes pārstāve Renāte Reinsone informē: "Pēc mūsu iniciatīvas veiktā nozares aptauja liecina, ka skaistumkopšanas speciālistiem valsts atbalsts ir niecīgs un neatbilst nekādiem izdzīvošanas kritērijiem. Saņemtais atbalsts vairumā gadījumu nesedz pat iztikas minimumu, nemaz nerunājot par komunālajiem un sakaru maksājumiem, kas nav atcelti. Jāmeklē alternatīvi risinājumi un papildu atbalsta mehānismi, ieskaitot telpu nomas līgumu darbības apturēšanu, kredītbrīvdienas, nodokļu atvieglojumus un citus jautājumus. Ja valdība pagarina ierobežojumus, tad tas būtu taisnīgi, ja atbalsta instrumenti tiktu pielāgoti konkrētai nozarei un noteikti attiecīgi reālajai situācijai.
Valsts piedāvātie dīkstāves, daļējas dīkstāves un apgrozāmo līdzekļu atbalsta mehānismi diskriminē ne tikai novembra, decembra un janvāra ārkārtas situācijā aizliegtos skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus, bet visus nozares uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma šā gada martā. Uzņēmumu darbība vai nu vispār tika apstādināta darbība, vai tie strādā stingru ierobežojumu apstākļos."
Aptaujā piedalījās 1060 skaistumkopšanas speciālistu. No tiem valsts atbalstam pieteikušies 65%, 2/3 no tiem (jeb 44% no visiem aptaujātajiem) saņēmuši valsts atbalstu.
Savukārt trešdaļai VID atteicis izmaksu kā galvenos iemeslus minot – nav nepieciešamā apgrozījuma krituma, valdes loceklis un darbinieks vienā personā, nesen uzsākts darbs nozarē, atvaļinājums augustā, nav aktīva patenta, uzņēmējdarbības formas maiņa, uzņēmumā reģistrēti vairāki darbības virzieni, atgriešanās pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.
Starp nozarē strādājošajiem ir liels īpatsvars, kas nepieteicās valsts atbalsta instrumentiem, stāsta Reinsone. Galvenie iemesli slēpjas strādājošo neticībā, ka VID izmaksās atbalstu – neatbilst kritērijiem, negatīva pieredze pavasarī, kad bijis jāatmaksā saņemtais atbalsts, nodokļu parādi (ja savs uzņēmums), potenciālās izmaksu summas ir pārāk mazas pretstatā birokrātijai.
Aptauja veikta pēc Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas iniciatīvas laika periodā no 5.- 10. janvārim. Starp respondentiem 41% strādā kā kosmētiķi, skaistumkopšanas speciālisti, 27% – manikīri, pedikīri, 17% – frizieri, 15% – pārējie (vizāžisti, permanentais make-up, skropstu meistari, SPA speciālisti, masieri, u.c.). Savukārt pēc uzņēmējdarbības formas patenta maksātāji bija 22%, pašnodarbinātas personas – 56%, algoti darbinieki – 12%, valdes locekļi – 10%.
Kā vēstīts, no 21.decembra Latvijā aizliegti visi skaistumkopšanas pakalpojumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
