Šobrīd zemi piesārņo aptuveni astoņi miljoni tonnu plastmasas, no kurām lielākā daļa bioloģiski nesadalās. Tiek prognozēts, ka tuvāko 20 gadu laikā plastmasas ražošana divkāršosies. Sabiedrībai vajadzētu sākt saprast, ka plastmasas ierobežošana ir katra ikdienas uzdevums, un arī mums ir pienākums atbalstīt šo cēlo mērķi ekoloģijas jomā, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).
Eiropas Savienība ir uzsākusi cīņu ar vienreiz lietojamajiem plastmasas piederumiem, un cerams, samazināsies plastmasu pārēdušos mirušo dzīvnieku skaits. 2020. gadā stāsies spēkā direktīva, bet sabiedrība un uzņēmēji var izmaiņas sākt ātrāk, uzskata asociācijā. Tūkstošiem jūras un okeāna dzīvnieku jau šodien cieš no plastmasas apēšanas vai citādas iekļūšanas ķermenī.
Kāpēc tieši salmiņi? "Protams, vajadzētu ierobežot visus plastmasas iepakojumus. Tirdzniecībā jau esam ieviesuši kārtību, ka plastmasas maisiņi, izņemot superplānos, netiek doti bez maksas. Sabiedrībā plastmasu lieto par daudz, un mērķis ir pēc iespējas to ierobežot. Vienlaikus šodien neesam gatavi pavisam atteikties no plastmasas, bet sākam vismaz ar salmiņiem," saka LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
Tie izskatās nevainīgi, un rodas iespaids, ka to ietekme ir minimāla. Īstenībā salmiņiem ir liela ietekme uz vidi – tie atrodas starp "populārākajiem" atkritumiem pludmalēs, 2017. gadā salmiņi ierindojās septītajā vietā. Lielākoties šie salmiņi patērētājiem nav nepieciešami. Bieži vien bārmenis tos ieliek glāzē pieraduma pēc, un salmiņš klientam kalpo vairāk kā rotaļlieta, ko pamīcīt.
Eksperti pārliecina, ka plastmasas salmiņu izņemšana no ēdināšanas vietām un veikaliem varētu būt solis labo ekoloģisko izmaiņu veicināšanai. Nākamais solis – atteikšanās no nevajadzīgiem plastmasas maisiņiem, liekiem iepakojumiem, maisāmiem kociņiem un plastmasas glāzītēm.
Līdz ar to LTA un Zaļā josta uzsākusi akciju – par atteikšanos no plastmasas kokteiļsalmiņu plašas lietošanas, akcijas laikā par brīvu tiks dalītas uzlīmes, kas rosina attiekties no plastmasas salmiņiem, un kas izvietojamas kafejnīcās, bāros, restorānos un veikalos.
Akcijā tiek piedāvāti divi varianti: pirmkārt, pilnībā aizstāt plastmasas salmiņus ar papīra, bambusa vai no cita ekoloģiska, videi draudzīga materiāla; otrkārt, plastmasas salmiņus pasniegt tikai tad, ja klients pieprasa.
"Mēs automātiski neliekam salmiņus katrā dzērienā jau sen. Bet bērniem patīk, viņi nāk un prasa, savādāk negrib dzert. Jāsaprot jau arī – kā gan lai dzer saldējuma kokteili vai burkānu sulu!? Ar salmiņu ir daudz ērtāk, un nevaram arī klientus zaudēt, atsakoties no salmiņiem vispār. Alternatīvas plastmasai ir ļoti dārgas, un mazam uzņēmējam tas ir neizdevīgi. Ja cenas ekoloģiska materiāla salmiņiem būtu zemākas, tas palīdzētu, bet nedomāju, ka ražotāji tās strauji samazinātu, pat ja mainītos nodokļa apmērs," pauž LTA padomes locekle un kafejnīcas "Magdalēna" Saldū īpašniece Natālija Zīlīte.
"Arvien vairāk uzņēmumu, tajā skaitā arī mazie, mēģinās iepirkt produkciju, kas ir ne tikai ekoloģiski tīra, bet arī pati par sevi ir videi draudzīga. Liels daudzums preču ir iepakojumos, no kuriem varētu attiekties. Plastmasas salmiņi ir viena no tām lietām, no kā varētu attiekties jau pirms direktīvas stāšanās spēkā 2020. gadā. Piemēram, bārā "Moltto" jau ir papīra salmiņi, patlaban ir gan plastmasas, gan papīra. Apmeklētāji piefiksē, ka tie ir atšķirīgi salmiņi nekā pierasts, visi gadu gadiem bija pieraduši pie plastmasas. Papīra salmiņi pieejami jau sen, bet tos nelietoja tik plaši finansiālu apsvērumu pēc – šobrīd tie ir dārgāki, salīdzinot ar plastmasas salmiņiem. Varbūt kādas izmaiņas nodokļu sistēmā varētu ieviest attiecībā uz ekoiepakojumiem vai ekoproduktiem, tiem uzliekot mazāku nodokļu slogu, līdz ar to veicinot to virzīšanu tirgū," stāsta LTA padomes Goda priekšsēdētājs un bāra "Moltto" līdzīpašnieks Dainis Domiņš.
LTA aicina restorānu, kafejnīcu un veikalu īpašniekus, kas pasniedz dzērienus ar plastmasas salmiņiem, iesaistīties iniciatīvā atteikties no plastmasas salmiņu lietošanas un pasūtīt par brīvu uzlīmes, kas to apliecina.
