Asociācija: Latvijas IT uzņēmumu radīto produktu galvenie tirgi – Baltija un Skandināvija
Foto: Publicitātes foto

Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumu radīto produktu galvenie noieta tirgi ir Baltija un Skandināvija, intervijā biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" pastāstīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tomēr Latvijas uzņēmumi darbojas arī ASV, Austrālijā un pat Dienvidāfrikā.

Runājot par strauji augošajiem tirgiem Ķīnā un Indijā, Bāliņa atzina, ka tie ir perspektīvi, taču Latvijas uzņēmumu liela interese par tiem nav novērota. "Tas ir ļoti perspektīvs tirgus. Diemžēl nav manīta liela interese no mūsu uzņēmumiem iekarot Ķīnas vai Indijas tirgus, ir tikai daži atsevišķi gadījumi, piemēram, [Latvijā izstrādātais e-pasta serviss] "Mailigen", kurš aktīvi darbojas Ķīnas tirgū un kuram tur ir pārstāvniecība. Mūsu uzņēmumi vairāk skatās un sāk izpēti par tādiem tirgiem kā Kazahstāna, Turkmenistāna, Ukraina, Balkānu valstis, kas ir mazliet tuvākas, zināmākas un kur uzņēmumiem jau ir bijusi iepriekšēja darba pieredze. Pašlaik tiek strādāts pie tā, lai veidotu aģentu tīklu, kas aptvers minētās valstis, lai uzņēmējiem būtu stabils pieturas punkts katrā valstu blokā," paskaidroja LIKTA prezidente.

Viņa sacīja, ka Latvijas uzņēmumi, kas iet ārvalstu tirgos, pašlaik arī veido kopīgus klasterus, jo ir skaidrs, ka starptautiskā arēnā paši par sevi šie uzņēmumi ir mazi. "Piemēram, Krievijas tirgus ir plašs un perspektīvs, bet tajā ir jāprot iekarot pozīcijas. Dažiem Latvijas IT uzņēmumiem tas sāk izdoties, piemēram, DEAC [Eiropas datu centru operators "Digitālās ekonomikas attīstības centrs"]. Latvijas IKT uzņēmumi ir skatījuši arī iespējamu klastera veidošanu ar Skandināvijas kolēģiem, kas atvieglotu ieiešanu Krievijas tirgū. Skandināviem ir liela interese par Krieviju, bet ne vienmēr ir vajadzīgās kompetences. Šajā situācijā Latvijas pieredze, zināšanas un valodu prasmes kalpotu par tiltu. Pašlaik vēl nav bijis konkrēta projekta, tomēr pietiktu ar vienu veiksmīgu piemēru, lai šādu sadarbības iespēju sāktu izmantot plašāk," klāstīja Bāliņa.

Viņa arī uzsvēra, ka Latvijas IKT nozares eksports ir pieaudzis visu laiku, pat laikā, kad valstī valdīja krīze. "IKT pakalpojumu eksportā lielākā daļa ir datorpakalpojumi, to ieņēmumi 2011.gadā bija 82 miljoni latu. Savukārt otri populārākie Latvijas uzņēmumu eksportētie pakalpojumi ir telekomunikāciju pakalpojumi - 42,3 miljoni latu. IKT produktu eksportā vislielāko daļu veido plaša patēriņa elektronikas eksports (132,5 miljoni latu), otrajā vietā ierindojas telekomunikāciju aprīkojuma eksports (95,8 miljoni latu), kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir divkāršojies," teica asociācijas vadītāja.

Salīdzinot pagājušo gadu ar 2010.gadu, Bāliņa norādīja, ka pērn kopējais pieaugums nozarē bija 6%. Savukārt programmu izstrādē tas bija pat vēl lielāks - 28% apmērā. "Tas nozīmē, ka pieaugums ir arī nozares produktu eksportā, veiksmīgi apliecinot Latvijas IT nozares konkurētspēju ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā līmenī. Lai arī krīzes laikā eksportam pieauguma temps samazinājās, šie apmēri tomēr auga," viņa sacīja.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.