Asociācija: šī gada sezona ceļu būves nozarei būs bez peļņas
Foto: LETA

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019. gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Tas, ka šie līgumi tika lauzti bez soda sankcijām, ļāva nozarei uzelpot, sacīja Bērziņš un piebilda, ka LVC sola par šiem projektiem sludināt jaunus iepirkumus. Savukārt pārējie līgumi tiek pildīti, piemērojot sadārdzinājuma kompensēšanas algoritmu, turklāt arī darbu gaitā esot iespējams runāt ar pasūtītāju par vēl kādu neplānotu sadārdzinājumu.

Vienlaikus kā pozitīvu faktu Bērziņš minēja, ka arī pašvaldības ņēma vērā sadarbībā ar LVC panākto kompensācijas mehānismu un arī savos līgumos piemēroja to pašu izmaksu sadārdzinājuma kompensēšanas mehānismu, piemērojot to pašu algoritmu.

"Laikapstākļi šosezon ceļu būvei bija labvēlīgi, darbi iet uz priekšu, lai gan pēc paveiktā apjoma sezona būs bijusi vidēja. Noteikti paveikts būs mazāk nekā pērn, kad ceļu būvei bija iedalīta Covid-19 seku likvidēšanas nauda. Tomēr nozīmīgākajos projektos darbi strauji virzās uz priekšu, piemēram, publiskās un privātās partnerības Ķekavas apvedceļa projektā," teica Bērziņš.

Viņš piebilda, ka kopumā nozare sezonu noslēgs labi, un pauda cerību, ka uz nākamo gadu būs lielāka skaidrība gan par projektiem, gan iepirkumiem. Piemēram, patlaban nozarei neesot skaidrs par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālo ceļu atjaunošanas programmu - vai tai nākamā gada budžetā būs ieplānoti līdzekļi. Tāpat nav skaidrs, cik lielā mērā pašvaldībām būs atļauts aizņemties savu projektu realizēšanai.

Pavasarī nozarei lielu satraukumu radīja bitumena straujais cenu kāpums, kā arī tā nepieejamība, jo bitumenu Latvijas ceļu būves nozare pirka no Krievijas, Lietuvas un Polijas, informēja Bērziņš. Viss bitumens tika ražots no Krievijas "smagās naftas" un šāda nafta pasaulē tiek iegūta tikai Krievijā, Kanādā un Venecuēlā, bet arābu valstu "gaišā nafta" bitumena ražošanai neder. Tomēr patlaban ir atrisināts arī bitumena cenu sadārdzinājuma jautājums un nozare atkal spēj iepirkt bitumenu, arī piegādes ir sakārtojušās.

Bērziņš piebilda, ka tas pats sakāms arī par metālu, jo iepriekš armatūru tiltiem nozare iepirka galvenokārt Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Arī metāla cenas pavasarī strauji pieauga. Tagad ir nostabilizējusies gan cena, gan atrasti jauni piegādātāji un ceļu būvētāji armatūru pērk Turcijā, Itālijā, Vācijā.

Jau ziņots, ka LVC būvdarbu līgumiem, kas noslēgti līdz šī gada 24.februārim, gatavi kompensēt sadārdzinājumu līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas, un visus līgumus plānoja pārslēgt līdz Jāņiem.

Pieaugums, ko LVC kā pasūtītājs ir gatavs kompensēt, ir līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas. Pieaugums ir atkarīgs no tā, kādi darbi līgumā ir paredzēti. Tur, kur vairāk ir asfaltēšanas darbu, pieaugums ir tuvu 15%. Tur, kur vairāk ir, piemēram, zemes darbi un tāmē materiāli veido mazāku daļu, var runāt par 10-12% sadārdzinājumu. Turklāt tas neattiecas uz visiem līgumiem, bet tikai uz tiem, kas ir noslēgti pirms 24. februāra vai kuriem piedāvājumi ir saņemti pirms 24.februāra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.