Lietā bija strīds par to, vai nolikumā noteiktās pieredzes prasības neierobežo piegādātāju brīvu konkurenci un nerada priekšrocības vienam no pretendentiem.
Lauku atbalsta dienests 2018.gada 13.janvārī izsludināja iepirkumu – atklātu konkursu "Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas (LAD IS) uzturēšana un papildinājumu izstrāde", nosakot, ka iepirkuma procedūrā var piedalīties jebkura persona vai piegādātāju apvienība, kura atbilst konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām.
Nolikumā cita starpā tika iekļautas vairākas kvalifikācijas prasības attiecībā uz pretendenta pieredzi. Saskaņā ar nolikuma pretendentam iepriekšējo trīs gadu laikā bija jābūt veikušam vismaz vienas vai vairāku LAD IS pēc biznesa sfēras līdzīgu sistēmu izstrādi un ieviešanu vai uzturēšanu un attīstīšanu, kur sniegtā pakalpojuma apjoms nav mazāks par 1 000 000 eiro gadā.
Bija noteikta prasība, ka pretendentam ir jābūt veikušam vismaz vienas vai vairāku LAD IS tehnoloģiski līdzvērtīgu informācijas sistēmu izstrādi un ieviešanu vai uzturēšanu un attīstīšanu, kur sniegtā pakalpojuma apjoms nav mazāks par 1 000 000 eiro gadā, un informācijas sistēmai kopumā jānodrošina nolikuma minētie tehnoloģiskie parametri.
"CatchSmart" 2018.gada 5.februārī vērsās IUB, cita starpā iebilstot arī pret iepriekš minētajām konkursa nolikuma prasībām. Uzņēmums norādīja, ka minētās prasības ir uzskatāmas par piegādātāju brīvu konkurenci ierobežojošām.
IUB konstatēja, ka iesniegums nav pamatots, un ar 2018.gada 6. marta lēmumu sūdzību noraidīja un atļāva pasūtītājam turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu.
Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, uzņēmums vērsās tiesā. 2019.gada 25.aprīlī Administratīvā rajona tiesa lēma noraidīt uzņēmuma pieteikumu. Tomēr uzņēmums lēmumu pārsūdzēja AT.
Ar minēto lēmumu Lauku atbalsta dienestam atļauts turpināt iepirkuma procedūru un konkursa rezultātā slēgt līgumu par informācijas sistēmas uzturēšanu un papildinājumu izstrādi ar konkursā uzvarējušo pretendentu.
AT atzina, ka pieredzes prasību izvirzīšana nedrīkst būt patvaļīga, kādam no pretendentiem radīt nepamatotas priekšrocības un nepamatoti ierobežot piegādātāju brīvu konkurenci. Uz nepamatotu priekšrocību radīšanu kādam no pretendentiem un nepamatotu piegādātāju brīvas konkurences ierobežošanu var norādīt tas, ka nolikuma prasības, tostarp attiecībā uz kvalifikācijas un pieredzes prasībām, ir formulētas īpaši detalizēti. Tomēr izskatāmajā gadījumā pamatu bažām, ka zemas konkurences cēlonis būtu neobjektīvas vai nesamērīgas prasības, Senāts nesaskatīja.
AT konstatēja, ka platību maksājumu administrēšanai izveidotā pārvaldes un kontroles sistēma ietver dažādu informācijas sistēmu savstarpēju integrāciju. Attiecīgi pasūtītāja interese izvirzīt pieredzes prasību pēc biznesa sfēras līdzīgu informācijas sistēmu administrēšanā, kas ietver dažādu sistēmu savstarpējo sasaisti un integrāciju, atbilst objektīvām pasūtītāja vajadzībām.
AT tostarp vērtēja prasību pēc pieredzes darbā ar konkrētu programmatūras versiju pamatotību. Tiesa konstatēja, ka prasība bija pamatota ar pasūtītāja nepieciešamību nodrošināties pret to, ka izvēlētais pretendents faktiski nespēs izpildīt iepirkuma līgumu, jo tam nebūs nepieciešamās kompetences darbam ar pasūtītāja informācijas sistēmā izmantotajām tehnoloģijām. Tā kā pasūtītājs bija atstājis pretendentiem rīcības brīvību izvēlēties veidu, kādā apliecināt gan zināšanas, gan prasmi konkrēto tehnoloģiju apkalpošanā.
AT nesaskatīja, ka strīdus nolikuma prasības būtu konkurenci izslēdzošas.
