Ministru kabinets otrdien nolēma nodot izskatīšanai Saeimā Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz liegt bankas akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē vai arī būt par bankas augstākajā vadībā ietilpstošu darbinieku.
Likuma grozījumus atbalsta Latvijas Komercbanku asociācija, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Likumprojektā iekļauta norma par aizliegumu kredītiestādes akcionāram, proti, fiziskai personai ar tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību būt par šīs pašas kredītiestādes valdes locekli, valdes priekšsēdētājs vai kredītiestādes augstākajā vadībā ietilpstošu darbinieku.
Tiesa, ar likuma grozījumiem netiek ierobežota akcionāra dalība kredītiestādes padomē.
FM skaidroja, ka gadījumā, ja akcionārs, kuram kredītiestādē ir nozīmīgs līdzdalības apmērs, vienlaikus ir valdes loceklis vai ietilpst kredītiestāde augstākajā vadībā, tas nozīmē, ka padome nevar pilnīgi efektīvi veikt uzraudzības darbības, jo tad tai būtu jāuzrauga viens no īpašniekiem.
"Neatkarīga un efektīva kredītiestādes padome labāk nodrošina ne tikai noguldītāju, bet arī mazākuma akcionāru intereses, kā arī vairāk rūpējas par savu un bankas reputāciju, vairāk disciplinē valdi," uzsvēra ministrijā.
FM citēja akadēmiskus pētījumus, kuros norādīts, ka kredītiestādes valdes locekļu un akcionāra loma dažādos apstākļos un dažāda biznesa modeļu kredītiestādēs vērtējama atšķirīgi, tomēr negatīvāk ietekmē tieši lielākas kredītiestādes, kurās šāds menedžments nav efektīvi uzraugāms, lai gan riska uzņemšanās apetīte var atšķirties atkarībā no apstākļiem. Arī Eiropas Savienības tiesu praksē ir atzīts, ka kredītiestāžu efektīva uzraudzība to iekšienē ir kritiski svarīga labai kredītiestāžu pārvaldībai.
Skaidrojot likuma grozījumu atbilstību Satversmei, FM norādīja, ka sabiedrības ieguvums no šāda ierobežojuma ir ievērojami lielāks par personām noteikto ierobežojumu, jo visai sabiedrībai ir svarīga tāda finanšu sektora pārvaldība, kas atbilst labākajai korporatīvās pārvaldības praksei. Lai nodrošinātu iegūto tiesību aizsardzību un, ņemot vērā faktu, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir akceptējusi esošo valdes locekļu iecelšanu amatā, likumprojekts nosaka vispārēju izņēmumu tiem valdes locekļiem, kuri jau ir iecelti amatā.
Likumprojektā ietvertas arī prasības kredītiestāžu darbiniekiem. Patlaban likums neparedz iespēju kredītiestādei pašai noskaidrot pretendenta vai darbinieka sodāmības faktu, bet tā var prasīt darbiniekam saņemt izziņu no Sodu reģistra, taču šāda tās rīcība tieši neizriet no normatīvajiem aktiem, tādēļ to var apstrīdēt no datu apstrādes tiesiskuma viedokļa. FM rosina noteikt nodarbinātības ierobežojumu visiem kredītiestāžu darbiniekiem, kuru amata pienākumi tieši saistīti ar kredītiestādes sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, ja šīs personas ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, kā arī tad, ja šīm personām ir maksātnespējas process vai no tā nav pagājis viens gads.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs norādīja, ka likumprojektā noteikto mērķi samazināt kredītiestādes darbības riskus un panākt labāku kredītiestāžu korporatīvās pārvaldības modeli var neizdoties sasniegt, jo aizliegums bankas akcionāram strādāt tās valdē nav panaceja bankas padomes neatkarības un efektivitātes uzlabošanai.
"Likumprojekta anotācijā norādīts, ka "neatkarīga un efektīva kredītiestādes padome labāk nodrošina ne tikai noguldītāju, bet arī mazākuma akcionāru intereses, kā arī vairāk rūpējas par savu un bankas reputāciju, vairāk disciplinē valdi". Tam jāpiekrīt, taču piedāvātais aizliegums bankas akcionāram strādāt uzņēmuma valdē pats par sevi neuzlabos bankas padomes neatkarību un efektivitāti. Padomes darba efektivitāti var novērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, vai uzņēmumā ir sabalansēts padomes sastāvs, kur katrs padomes loceklis pienes savas kompetences, iemaņas un pieredzi, piemēram stratēģijas izstrādē un risku pārvaldībā. Tāpat būtiski rādītāji ir padomes un tās komiteju sēžu regularitāte, pieņemto lēmumu kvalitāte par bankas biznesa plānu, risku pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu. Padomes efektivitāti raksturo arī pieņemtie lēmumi par valdes locekļu atlasi, risku un finanšu uzraudzību, valdes sasniegto darbības rezultātu novērtēšanu, kā arī akcionāru un iesaistīto pušu informēšanu par uzņēmuma darbību. Tāpat jāvērtē, cik pārdomāti padome ir sniegusi piekrišanu svarīgu jautājumu izlemšanā, piemēram, par investīciju veikšanu. Vai padomes locekļi ir veltījuši pietiekamu laiku savu pienākumu veikšanai kā krietnam un rūpīgam saimniekam pienākas? Vai padome ir veicinājusi ētisku vadības stilu, definējusi uzņēmuma vērtības un uzvedības kultūru uzņēmumā? Padomei ir jābūt pietiekoši kompaktai, lai spētu veikt efektīvu lēmumu pieņemšanu, bet tajā pašā laikā pietiekoši daudzpusīgai, lai apvienotu pieredzi un zināšanas no dažādām nozarēm," klāstīja Grafs.
Tajā pašā laikā viņš arī atzina, ka bankas akcionāra darbs valdē rada riskus, jo uzņēmuma padomes efektīva darba priekšnoteikums saskaņā ar OECD korporatīvās pārvaldības principiem ir skaidrs pienākumu un atbildības sadalījums starp akcionāru sapulci, padomi un valdi.
"Tas ir maz ticams pieņēmums, ka padomes darba efektivitāte automātiski uzlabosies, ja valdē nebūs bankas akcionārs. Turklāt šāds risinājums ir netipisks, tāpēc jāpēta kā citās valstīs šādi riski tiek mazināti. Priekšnoteikums, kas veicina labas pārvaldības ieviešanu uzņēmumā, ir neatkarīgi padomes locekļi. Arvien biežāk dzirdam par starptautisko praksi, ka vismaz puse no padomes locekļiem ir neatkarīgi no uzņēmuma un tā valdes, kā arī akcionāriem. Tādējādi nodrošinot maksimāli objektīvu padomes darbu ar mērķi veicināt uzņēmuma vērtības ilgtermiņa pieaugumu un darbības efektivitāti. Šāds regulējums ieviests visās Baltijas valstīs attiecībā uz valstij piederošajiem uzņēmumiem. Vai banku sektorā nebūtu laiks nostiprināt prasības par neatkarīgiem padomes locekļiem?," pauda Grafs.