Atbalsts visiem bez izņēmuma palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem, norāda Šteinbuka
Foto: LETA

Atbalsts visiem bez izņēmuma saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu vēl vairāk palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Protams, ka mums visiem gribas, lai tiktu kompensēti visi cenu pieaugumi. Par to man nav šaubu. Diemžēl valsts budžets nav no gumijas un ir ierobežots. Līdz ar to pati ideja, ka tiks kompensēti 50% no cenu pieauguma, principā ir prātīgi, bet, mūsuprāt, vajadzētu, lai atbalsts netiktu sniegts pilnīgi visiem iedzīvotājiem," sacīja Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka, atbalstot visus bez izņēmuma, vēl vairāk palielināsies plaisa starp bagātajiem un nabagiem. "Skaidrs, ka tās mājsaimniecības, kurām ir zināma pārticība, var iztikt bez valsts atbalsta, bet trūcīgie nevar iztikt. Būtu prātīgi nabagiem sniegt vairāk un tiem, kuriem ir nauda, nesniegt neko," teica Šteinbuka.

Tāpat Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja atzīmēja, ka valdības nespēja sniegt atbalstu mērķēti ir neizpildīts mājasdarbs. "Ja aicinājums veidot mērķētu atbalsta sistēmu tiktu sadzirdēts, tad jau sen nepieciešamie dati tiktu izveidoti. Bija pietiekami daudz laika, ja būtu sākts strādāt pie tā jau 2020.gadā," klāstīja Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka valstij būtu jāatbalsta arī uzņēmumi, taču arī šajā gadījumā atbalstam ir jābūt mērķētam, nosakot konkrētus kritērijus, lai uzņēmumi varētu pretendēt uz atbalstu.

"Uzskatu, ka kaut kādam valsts atbalstam ir jābūt, bet mērķēts atbalsts ir ļoti svarīgs," teica Šteinbuka, piebilstot, ka jau Covid-19 pandēmijā nācās saskarties ar tā saucamajiem zombijiem jeb uzņēmumiem, kas knapi turas un veido biznesa plānu uz valsts atbalsta rēķina. "Šādiem uzņēmumiem nekādā gadījumā nevajag sniegt atbalstu, jo tā ir valsts līdzekļu izšķērdēšana," uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Viņa skaidroja, ka ir jābūt skaidriem kritērijiem, kādiem uzņēmumiem jāsniedz atbalstu, piemēram, ir jāatbalsta uzņēmumi ar augstu produktivitāti, ar inovācijām, uzņēmumi, kuriem ir perspektīva, kuri ir energoietilpīgi un tamlīdzīgi.

Jau ziņots, Labklājības ministrijas iesniegtais informatīvā ziņojuma projekts paredz, ka nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma.

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.