Foto: LETA

30,4 miljoni eiro, kas pēc LIAA lēmumiem kopumā izmaksāti 260 eksportējošajiem uzņēmumiem, ir pat veicinājuši tā paplašināšanu, tomēr atbalstam definētais kritērijs par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu nav bijis pietiekami pamatots, secinājusi Valsts kontrole.

Valdība 2020. gada jūlijā lēma piešķirt atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem eksportētājiem darba samaksas kompensēšanai par periodu no to pieteikumu iesniegšanas līdz pat šī gada 31. martam. 2020. gadā no šim mērķim pieejamā 51 miljona eiro faktiski eksportētājiem tika izmaksāti 60 % finansējuma. Atbalstu saņēma eksportētāji no 43 nozarēm. Valsts kontrole secina, ka krīzes skarto preču un pakalpojumu eksportētāju atbalsts ir sniegts gan tādām nozarēm, kurām preču eksporta apjoms aizvadītajā gadā ir samazinājies, gan tādām, kurām tas būtiski pieaudzis. Piemēram, atbalstu saņēmuši vairumtirgotāji un sauszemes transporta nozare, kuriem preču eksporta apjoms, salīdzinot ar 2019. gadu, ir audzis, kā arī mēbeļu ražotāji, kuriem preču eksporta izmaiņas bijušas negatīvas.

Salīdzinoši lielākais īpatsvars no sniegtā atbalsta apmēra piešķirts gatavo metālizstrādājumu ražošanas (11 %), vairumtirdzniecības (8 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas (7 %), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas (6 %), sauszemes un cauruļvadu transporta (6 %), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta (6 %) nozarēm.

Atbalstam varēja pieteikties eksportētāji, ja to preču un pakalpojumu eksporta apjoms Eiropas Savienībā (ES), izņemot Latviju, 2019. gadā sasniedza vismaz vienu miljonu eiro. Šis kritērijs pamatā ir ticis ievērots. Tomēr kritērijs par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu, revidentu ieskatā, nav bijis pietiekami ekonomiski pamatots. Tas nosaka, ka, piešķirot atbalstu, ieņēmumu kritumam Covid-19 krīzes ietekmē vienā mēnesī laikposmā no 2020. gada aprīļa līdz augustam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, bija jābūt vismaz 20 %.

Revidenti salīdzināja uzņēmumu ieņēmumus vidēji 2020. gada 2. ceturksnī ar ieņēmumiem 2019. gada 2. ceturksnī un pārliecinājās, ka tikai 52 % no izlasē iekļautajiem eksportētājiem to ieņēmumu samazinājums būtu bijis 20 % un vairāk. Tātad 48 % eksportētāju atbalstam pēc šī kritērija nekvalificētos, ja tiktu vērtēts garāks periods nekā mēnesis. Tāpat revidenti konstatēja, ka pusei jeb 11 no izlasē iekļautajiem 22 atbalstītajiem eksportētājiem darbinieku skaits ir palielinājies. Savukārt trīs eksportētāji jeb 14 % bija samazinājuši darbinieku skaitu vairāk nekā par 30 %. Tas nesniedz pārliecību par krīzes seku objektīvo ietekmi uz eksportējošo uzņēmumu saimniecisko darbību.

Vērtējot atbalsta pieprasīšanai noteikto kārtību, revidenti secināja, ka tā ir pilnveidojama. Līdz šim atbalsts piešķirts, pamatojoties tikai uz atbalsta pretendentu iesniegtajiem apliecinājumiem, bet saskaņā ar valdības noteikumiem nav pieprasīti un apkopoti atbalsta iesniegumus pamatojošie dokumenti, kas nepieciešami kritēriju pārbaudei. Pārbaudei nebija pieejamas arī ārējās datubāzes. Valsts kontrole nevarēja pārliecināties par vairāk kā pusi no pārbaudē iekļauto atbalsta saņēmēju atbilstību visiem nosacījumiem, t.sk. par to, vai atbalsta saņēmēju saistītie uzņēmumi 31.12.2019. nebija nonākuši finanšu grūtībās, jo tie reģistrēti gan ES teritorijā, gan trešajās valstīs.

Revīzijā (līdz 31.12.2020.) tika vērtēti atbalsta nosacījumi un izlases veidā arī eksportētāju atbilstība atbalsta nosacījumiem. Pārbaudēs Valsts kontrole konstatēja, ka diviem eksportētājiem izmaksātais atbalsts kopumā 93 596 eiro, iespējams, izmaksāts nepamatoti. LIAA kā kompetentā institūcija veiks pārbaudes par šo atbalsta saņēmēju atbilstību valdības nosacījumiem.

Pēc atbalsta izmantošanas perioda beigām, 31. martā, LIAA sāks izlases veida uzraudzības pārbaudes 10 % no atbalstu saņēmušo eksportētāju skaita.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!