Abi BAS pārstāvji par savu lēmumu ar e-pasta starpniecību informējuši Satiksmes ministriju kā valsts kapitāla daļu turētāju šajā uzņēmumā.
BAS ir "airBaltic akcionārs" ar 47,2% akciju, 52,6% akciju pieder Latvijas valstij.
Šī lēmuma sekas – "airBaltic" padomes darbs šobrīd paralizēts. "Valsts tuvākajā laikā aicinās valdi sasaukt akcionāru sapulci, lai apstiprinātu jaunu uzņēmuma padomi," uzsvēra Freidenfelds. Tas var nozīmēt, ka aviokompānijas audita pārskats par 2010. gadu, kura iesniegšanu Latvijas valdība lūgusi pasteidzināt, var aizkavēties, jo šis pārskats jāapstiprina uzņēmuma padomei.
"Baltijas Aviācijas sistēmas" pārstāvis Juris Pētersons portālam "Delfi" atteicās sniegt jebkādus komentārus gan motivāciju, kādēļ abi "airBaltic" padomes pārstavji atkāpušies no amata, gan arī par iespējamo jaunas akcionāru sapulces sasaukšanas laiku.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un valsts sekretārs Anrijs Matīss portālam "Delfi" sacīja, ka viņiem nav zināmi iemesli, kāpēc "airBaltic" privātā akcionāra pārstāvji nolēmuši aiziet no darba kompānijas padomē, zināms vien fakts. Neoficiāla informācija pieļāvuma formā par divu padomes locekļu atkāpšanos saņemta pagājušās nedēļas beigās.
Otrdienas rītā Satiksmes ministrija no uzņēmuma padomes priekšsēdētāja, kurš ir arī valsts pārstāvis kompānijā, saņēmusi oficiālu informāciju par padomes locekļu atkapšanos.
Satiksmes ministrija uzdevusi valdei sasaukt uzņēmuma akcionāru sapulci iespējami ātrākā laikā, bet Komerclikumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar to uzņēmuma akcionāru sapulci jaunu padomes locekļu ievēlēšanai var sasaukt mēneša laikā vai arī ātrāk, ja tam piekrīt visi akcionāri.
Kā jau ziņots, valdība pirmdien ārkārtas sēdē kārtējo reizi skatīja jautājumu par nacionālo lidsabiedrību "airBaltic", taču satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) pēc slēgtās sēdes žurnālistiem sniedza izvairīgas atbildes par pārrunāto. Iespējamais diskusiju objekts neesot "airBaltic" valsts kapitāldaļu pārdošana, bet gan papildu resursu ieguldīšana kompānijā, un tam sekojošas daļu attiecību izmaiņas starp akcionāriem, liecināja portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.
Izveidotajai darba grupai esot doti uzdevumi, tostarp izvērtēt "tiesisko un ekonomisko ietekmi", stāstīja Augulis, taču neprecizēja, par kādu ietekmi ir runa. No viņa teiktā varēja noprast, ka uzdevumi varētu būt saistīti ar pēdējā laikā izskanējušajiem izteikumiem par "airBaltic" darbību un maksātspēju.
Arī uz jautājumu, vai darba grupa vērtēja iespējamu "airBaltic" valsts kapitāldaļu pārdošanu, ministrs konkrētu atbildi nesniedza, sakot, ka par to varēs runāt pēc audita ziņojuma saņemšanas. Viņš valdības vārdā lūdzis auditorkompānijai KPMG šo ziņojumu iesniegt 22.jūnijā.
Portāla "Delfi" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka darba grupa cita starpā domā, kā atrisināt izveidojušos konfliktsituāciju starp valsti kā "airBaltic" kontrolpaketes īpašnieku un otru akcionāru – "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS). Tajā, kā zināms, 50% pieder aviokompānijas prezidentam Bertoltam Flikam un tikpat - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
"Valsts īsti nezina, kas tur notiek, un domā, kā šo situāciju risināt," portālam "Delfi" sacīja avots. No viņa teiktā noprotams, ka pašreiz valdībai pieejamā informācija apliecina: kompānijas finansiālā situācija ir bēdīga. Par to esot noraizējusies ne tikai valsts, bet arī "Latvijas Krājbanka" un ar to saistītā "Snoras banka", kur ir ieķīlātas "airBaltic" preču zīmes. "Negrib zaudēt to, kas ir ieguldīts, un tiek meklēta izeja no šīs situācijas," sacīja portāla "Delfi" sarunu biedrs.
Patlaban neesot runa par "airBaltic" valsts kapitāldaļu pārdošanu, bet gan par papildu resursu ieguldīšanu kompānijā, un tam sekojošām "daļu attiecību izmaiņām [starp akcionāriem]". Avots gan nevēlējās minēt, par kādu ieguldījuma summu ir runa, tomēr norādīja, ka kompānijas darbības nodrošināšanai būtu nepieciešami daudz mazāk nekā 90 miljoni latu. Šāda summa publiskajā telpā iepriekš minēta kā nepieciešanais minimums kompānijas turpmākas pastāvēšanas nodrošināšanai.
Vaicāts, vai darba grupa vērtē iespēju nomainīt Fliku "airBaltic" prezidenta amatā, anonīmais avots izvairīgi noteica: "Ir skaidrs, ka Fliks savu uzticības kredītu ar savām darbībām ir izsmēlis."
Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) aizpagājušās nedēļas nogalē publiski pauda bažas par "airBaltic" finansiālo stāvokli un naudas izpumpēšanu no lidsabiedrības uz tās pastarpinātiem īpašniekiem – ārzonas firmām. Kampars uzskata, ka valdībai nevilcinoties būtu "agresīvi jāpārņem" situācijas kontrole nacionālajā lidsabiedrība "airBaltic" – jāpārņem informācijas pieejamība par kompānijā notiekošo un operatīvais menedžments.
"airBaltic" ir sašutusi par Kampara pausto un sola vērsties prokuratūrā un tiesā par šo izteikumu nodarīto zaudējumu piedziņu. Tāpat lidsabiedrība uzskata, ka Kamparam pēc šiem izteikumiem būtu jādemisionē. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) savukārt šos Kampara paziņojumus saista ar nu jau sākušos priekšvēlēšanu cīņu.
Iepriekš Kampars savā blogā rakstīja, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos aviokompānijas zaudējumi sasniedza 18 miljonus latu un "tie nav izskaidrojami ar kādiem objektīviem ārējiem apstākļiem (piemēram, vulkāna izvirdums, negaidīts degvielas cenu palielinājums u.tml.)".
Maija beigās Satiksmes ministrija prasījusi prokuratūrai informāciju un "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika skaidrojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Saeimā iesniegto vēstuli saistībā ar lūgumu atļaut kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā, kurā minēta Flika iespējamas pretlikumīgās darbības.
KNAB norāda: kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka 2009.gada decembrī, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, Šlesers esot pieprasījis "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam "veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai "Live Riga" finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus" par "airBaltic Corporation" reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu ar vairākiem medijiem. "Faktiski masu medijiem pārskaitītā nauda bija domāta Šlesera un LPP/LC popularizēšanai," par kriminālprocesa materiālu ziņām teikts vēstulē.
Iespējams, Fliks 2009. un 2010.gadā ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, pildot Šlesera norādījumus un pārskaitot mediju īpašniekiem 100 000 latu, teikts KNAB vēstulē.
Flikam pieder puse daļu SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS), kam pieder 47,2% "airBaltic" akciju. Fliks bija BAS vienīgais īpašnieks līdz pagājušā gada beigām, bet tagad 50% uzņēmuma kapitāldaļu nonākušas Bahamu salās reģistrētās kompānijas "Taurus Asset Management Fund Limited" rīcībā. Šo kompāniju pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns, un tās ieguldījums ir 9 654 000 latu.