Viņš norādīja, ka asociācijai vēl nav izdevies pilnībā iepazīties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvo ziņojumu par sistēmas ieviešanu, kas ceturtdien, 28.decembrī, iesniegts Saeimā. Vienlaikus LASUA izbrīnīja fakts, ka ir jau zināms, kādas asociācijas vēlas sistēmu ieviest. Vilgerts uzsvēra, ka LASUA arī ir ieinteresēta līdzdarboties sistēmas ieviešanas procesā, jo asociācijai ir svarīgi sadarboties ar VARAM jomā, kurā tās pārstāvētie uzņēmumi ieguldījuši būtiskas investīcijas, kā arī nodrošināt, ka no sistēmas ieviešanas ieguvēji būtu visi un projekts nebūtu atsevišķu interešu vadīts. "Esam gatavi sadarboties," pauda LASUA vadītājs.
Tāpat viņš uzsvēra, ka ir svarīgi atgādināt, ka depozīta sistēmas ieviešana cilvēkiem par pudeļu nodošanu izmaksās vairāk nekā par to tiks saņemts atpakaļ. Pēc Vilgerta teiktā, pašlaik galvenais fokuss ir uz to, ka par depozīta sistēmā nodoto pudeles iepakojumu atpakaļ tiks saņemti 10 centi. Tomēr viņa ieskatā ir nozīmīgi arī uzsvērt, ka pudeles, kuras sistēmā varēs nodot, kļūs par 12 centiem dārgākas, savukārt tās, kuras sistēmā nevarēs nodot, būs par 12 centiem lētākas.
Vaicāts, kā vērtējams VARAM mērķis ieviest iepakojumu depozīta sistēmu Latvijā līdz 2020.gada sākumam, LASUA vadītājs sacīja, ka termiņš ir optimistisks, kuru iespējams sasniegt tikai tad, ja starp ieinteresētajām pusēm valda vienprātība un tās darbojas vienā virzienā. Tāpat viņš uzsvēra, ka, ja Saeima lemj par labu sistēmas ieviešanai, piemēram, 2018.gada oktobrī un nosaka, kas būs tās operators, tad, lai sistēmu ieviestu, parasti nepieciešami 15 līdz 18 mēneši. "Protams, termiņu var saīsināt, ja sistēmai kāds ir labi sagatavojies un ir veikti pienācīgi priekšdarbi, bet par to mums informācijas nav," teica Vilgerts, piebilstot, ka sistēmu iespējams ieviest, ja nav nekādu šķēršļu un pretestības, tomēr, lai par to spriestu, būtu nepieciešams aplūkot sistēmas ieviešanas ekonomisko analīzi.
Taujāts, kā iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana varētu ietekmēt atkritumu apsaimniekošanas jomu Latvijā, LASUA vadītājs sacīja, ka atkritumu apjoms, kas ies caur depozīta sistēmas automātiem, pēc asociācijas aplēsēm veido 1,5% līdz 2% no kopējā atkritumu apjoma, līdz ar to sistēmas ieviešana no atkritumu apsaimniekošanas perspektīvas nav ļoti nozīmīgs pasākums. Viņš skaidroja, ka iedzīvotājiem tas sniegs ekonomisku gandarījumu par to, ka viņi izturas atbildīgi pret vides aizsardzību. Tomēr vērtējot sistēmas ieviešanu pēc atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu interesēm, PET pudeles un metāla bundžas ir vērtīgākā šķirojamo atkritumu daļa, un, līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu, daļa minēto materiālu plūsmas pazudīs no šķirošanas līnijām, kas, savukārt, nozīmē, ka tarifi par pārējiem šķirojamajiem atkritumiem pieaugs. "Tā ir normāla ekonomiskā attīstība," sacīja Vilgerts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) ceturtdien, 28.decembrī, žurnālistiem pauda, ka iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt 10 centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas.
Ministrs skaidroja, ka preces, uz kurām attiektos iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, būtu ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus un dzērieni ar zemu alkohola saturu, bet iepakojuma materiāli, kurus iedzīvotāji varētu nodot un saņemt par to atlīdzību, būtu PET, stikls un metāls.
Par sistēmas darbību atbildīgs būs nacionālā līmeņa operators un to veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operatora pienākumos ietilps organizēt iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un tam jābūt noslēgtiem līgumiem ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem.
Plānots, ka depozīta sistēmas operators darbosies uz bezpeļņas principa pamata un peļņu reinvestēs.
Gerhards norādīja, ka depozīta sistēmas darbībā ieņēmumi plānoti no dzērienu ražotāju un tirgotāju dalības maksas, no nepieprasītā un neizmaksātā depozīta par nesavākto iepakojumu un no peļņas no savāktā iepakojuma realizācijas.
Savukārt izdevumus radīs atlīdzības izmaksāšana tirgotājiem, izmaksas par atsevišķu iepakojuma materiālu nodošanu pārstrādei, loģistikas pakalpojumi un pieņemšanas mašīnu izmantošana.
Plānots, ka šādā veidā tiktu pārstrādāti aptuveni 10% līdz 15% no kopējā atkritumu daudzuma.
Ministrs norādīja, ka informatīvo ziņojumu par sistēmas ieviešanu Saeimai iesniedzis ceturtdien. Līdz 2018.gada jūlijam viņš apņēmies panākt, ka Saeimai pieņem nepieciešamos grozījumus Iepakojuma, Dabas resursu nodokļa un Pievienotās vērtības nodokļa likumos.
"Tāpat strādāsim pie tā, lai līdz 2018.gada 3.ceturksnim valdība apstiprina Ministru kabineta noteikumus par depozīta sistēmas piemērošanu, līdz 2019.gada 1.ceturksnim tiek izstrādāta nacionālā depozīta sistēmas operatora izveide, bet no 2020.gada 1.janvāra - Latvijā sāk pilnvērtīgi darboties izstrādātā depozīta sistēma," sacīja ministrs.
Kā ziņots, pamatojoties uz 10 594 Latvijas iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu, Saeima VARAM uzticēja veikt tiesiskā regulējuma izvērtējumu Baltijas valstīs un sagatavot ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī cita veida iepakojumu depozītu sistēmas izveides principus.
Šā gada jūlijā VARAM pārstāvji apmeklēja Igauniju un Lietuvu, lai iepazītos ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas un darbības pieredzi šajās kaimiņvalstīs, kā arī apmeklēja abu valstu depozīta sistēmu organizācijas.
