Foto: DELFI

Ar mērķi ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību un sekmēt nepieciešamo drošības pasākumu ievērošanu, uz Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku nebūs nepieciešams nodrošināt piekļuvi dzīvokļos esošajiem ūdens patēriņa skaitītājiem un citiem skaitītājiem (arī siltuma maksas sadalītājiem), kas nav komercskaitītāji, un veikt to nomaiņu vai atkārtoto vai pirmstermiņa verificēšanu. Par to 2020. gada 31. marta sēdē lēma Ministru kabinets.

Ārkārtējās situācijas laikā norādīto skaitītāju atkārtotās verificēšanas nodrošināšanas termiņš tiek pagarināts. Tas nozīmē, ka to skaitītāju, kuru atkārtoto verificēšanu būtu jāveic ārkārtējās situācijas laikā, tas jādara pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Tāpat, ja skaitītāja verificēšanas termiņš beidzas trīs mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām, tiek dots papildu laiks, proti, tik liels termiņa pagarinājums, lai kopējais laiks, kad ir iespējams veikt atkārtoto verificēšanu, ir trīs mēneši.

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr. 524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem" noteikts, ka ūdens patēriņa skaitītāju atkārtoto verificēšanu var veikt trīs mēnešus pēc verificēšanas termiņa beigām, tad šajā gadījumā skatāms, kad beidzas šie trīs mēneši un šis periods arī attiecīgi pagarināms, lai, atskaitot ārkārtējās situācijas periodu, būtu laiks trīs mēneši.

Ārkārtējās situācijas laikā atliekamas arī skaitītāju (kas nav komercskaitītāji) dzīvokļos pārbaudes vai šādu skaitītāju uzstādīšana dzīvokļos, kuros tie nav uzstādīti. Šos darbus varēs veikt pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanas pienākums netiek atcelts, bet tiek atlikta tā veikšana.

Minētā kārtība attieksies kā uz pārņemtajām dzīvojamām mājām, tā arī uz mājām, kuru pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši un tā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tās izsludināšanas un būs attiecināma maksājamo daļu par pakalpojumiem aprēķināšanai jau par marta mēnesi, proti, sākot ar 2020. gada 12. martu, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija.

Būtiski, ka nosakot maksājamo daļu, tiks ņemti vērā šo neverificēto skaitītāju rādījumi, proti, uz kuriem attiecas pārejas noteikumi sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Attiecīgi uz šiem gadījumiem nav attiecināma ūdens patēriņa starpības sadales kārtība, kas paredz ūdens patēriņa starpību sadalīt starp atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem.

Vairāk ar apstiprinātajām izmaiņām Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" un Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr. 524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem" varēs iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.

Jāatgādina, ka Ministru kabinets 2020. gada 29. marta ārkārtas sēdē apstiprināja izmaiņas Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" nolūkā nodrošināt lielāku cilvēku fizisko distancēšanos un nosakot, ka personām ir jāievēro fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi kā publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās, tā arī koplietošanas telpās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!