Foto: LETA

Atsevišķa likuma veidošana vērienīgā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai nepieciešamo īpašumu atsavināšanai ir idejas līmenī, otrdien LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

"Šāds gadījums nav izslēgts, citās valstīs lieliem infrastruktūras projektiem šāda prakse tiek piemērota," viņš teica.

Pašlaik gan likumprojekts vēl neesot izstrādāts. "Tā ir tikai ideja un pieņēmums," teica Matīss, piebilstot, ka pagaidām arī nav iespējams pateikt, vai Latvijā šāds likums būs.

Sākotnēji tiek cerēts vienoties ar visiem īpašniekiem, kuru zemesgabalus skar plānotā dzelzceļa trase. Ja īpašumus izdotos atpirkt, zemju atsavināšanas likums nebūtu nepieciešams, klāstīja Matīss.

"Bet, ja būs grūtības ar 2000 īpašniekiem vienoties, mēs nekad "Rail Baltica" neuzbūvēsim," teica ministrs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, neatkarīgi no tā, vai likums tiks izstrādāts, visi zemes īpašnieki saņems kompensācijas īpašuma tirgus vērtībā.

Jau vēstīts, ka iespējams, valsts šogad varētu vērtēt un izšķirties par īpaša likumprojekta sagatavošanu, lai atvieglotu zemju atsavināšanu vērienīgajam dzelzceļa projektam "Rail Baltica". Tas nozīmētu, ka projekta oponentiem un dumpīgākajām pašvaldībām zustu jebkādi juridiski ieroči savu interešu aizstāvībai, jo visu noteiktu valdības lēmumi, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.

Satiksmes ministrijā to gan neapstiprina, vien atzīstot, ka gaidāms iepirkums par juridisko analīzi tālākai rīcībai. Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere apliecināja, ka šāda iespēja par īpašu likumu pastāv un, visticamāk, "Rail Baltic" projekta īstenošanai tā arī sanāks rīkoties.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. Februārī iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!