Foto: Shutterstock
Pašreiz nepieciešama vienota Eiropas Savienības (ES) mēroga metodoloģija pārtikas preču izpētei un jāsaprot, kā visas ES valstis to darīs kopā, tā 12. janvārī notikušajā Eiropas Parlamenta (EP) biroja organizētajā diskusijā "Eiropas preču duālā kvalitāte – kādi turpmākie soļi?" sprieda eksperti.

Ziņots, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers iepriekš paziņoja, ka Austrumeiropa ir pelnījusi tikpat kvalitatīvu pārtiku kāda jau ir pieejama pārējā Eiropā. Pēc Junkera paziņojuma jautājums par pārtikas vienādu kvalitāti kļuvis aktuāls arī citās ES institūcijās un vairākās dalībvalstīs.

Kā 12. janvāra diskusijā norādīja eksperti, tad saskaņā ar iecerēto – pēc vienotas metodoloģijas veikto padziļināto pētījumu plānots īstenot līdz šī gada beigām.

EK Izpētes institūts ir sagatavojis trīs darba grupas, kurās iesaistīsies visas ES valstis ar saviem ieteikumiem vienotas metodoloģijas un kritēriju izstrādei. Latvija ir iesaistījusies visās trīs darba grupās.

Pirmā sanāksme notiks jau janvārī, bet līdz maijam plānots izstrādāt metodoloģiju, pēc tam ieplānota paraugu noņemšana atlasei un analizēšana, un paralēli notiks datu interpretācija. Septembrī ir plānota starpatskaite, bet decembrī – gala atskaite.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis diskusijas laikā informēja par Latvijā līdz šim paveikto duālās pārtikas izpētē, norādot, ka PVD ir konstatējis, ka atšķirības starp vienādiem Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pārtikas nekaitīguma, drošuma un marķējuma jomā.

"PVD veikto izmeklējumu rezultāti ir apkopoti un nosūtīti Eiropas Komisijai, kas nodarbojas ar šī jautājuma izpēti. Tomēr jāpiebilst – lai iegūtie izmeklējumu rezultāti būtu salīdzināmi, un būtu par pamatu kādiem visaptverošiem secinājumiem, šāds pārtikas produktu pētījums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs būtu veicams, izmantojot vienotu metodoloģiju," sacīja Zavadskis.

"Eiropas Komisija, piešķirot šim mērķim finansējumu, to arī ir uzsākusi darīt. Ja Latvija tiks aicināta iesaistīties pētījumā, tad mēs to noteikti darīsim. Jāuzsver, ja vēlamies, lai vienādu pārtikas produktu sastāvs būtu identisks, neatkarīgi no valsts, kurā tie tiek tirgoti, Eiropas Savienībai tas ir skaidri un gaiši jāpasaka normatīvajos aktos, jo tikai tad tas būs saistoši ražotājiem un uzraudzības dienestiem būs pamats pārkāpējus saukt pie atbildības," norādīja Zavadskis.

Tikmēr Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes loceklis Pēteris Liniņš norādīja, ka "duālā pārtika" ir ne tikai patērētāju, bet arī ražotāju problēma.

"Tagad, kad "duālās pārtikas" problemātika ir identificēta, jārod kopīgs risinājums ar vienotām vadlīnijām visiem, nodrošinot likumīgumu un taisnīgumu," sacīja Liniņš.

Viņš arī uzsvēra, ka pārtikas nozare ir viena no visvairāk kontrolētajām jomām Latvijā un pasaulē. Viņš norādīja, ka ir svarīgi, lai, veicot izmaiņas uzraudzībā, tas būtu saistoši visiem, nemazinot, piemēram, Latvijas ražotāju pozīcijas attiecībā pret citiem Eiropas Savienības tirgus spēlētājiem.

"Piedāvājot produktus ar vienādu preču zīmi dažādos noieta tirgos, nav pieļaujama patērētāju maldināšana. Produkta saturam ir jāatbilst visām pārtikas nekaitīguma prasībām un tā saturam precīzi jāsakrīt ar to, kas ir norādīts uz produkta etiķetes. Tāpat nav pieļaujama situācija, kad ar vienādu preču zīmi tiek izplatīti produkti, kuru sastāvi būtiski atšķiras pēc to satura. Pieļaujamas būtu nebūtiskas atšķirības, kas nepieciešamas, lai ražotāji varētu veiksmīgi piedāvāt savus produktus konkrētā valstī, ņemot vērā, ka pastāv zināmas atšķirības starp produktu garšas izpratnēm dažādās noieta valstīs," diskusijas dalībniekiem skaidroja Liniņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!