Foto: Sputnik/Scanpix
Iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju dronus reģistrēt attālināti un līdz februāra sākumam Civilās aviācijas aģentūras (CAA) jaunajā bezpilota gaisa kuģu jeb dronu e-pakalpojumu portālā "e.caa.lv" bija reģistrējušies 1565 lietotāji, saka CAA direktors Māris Gorodcovs.

Tostarp no lietotājiem 744 ir tā saucamie ekspluatanti, kas portālā reģistrējas arī kā juridiskās personas, kas algo pilotus, kuri tālāk viņu uzdevumā veic lidojumus. No reģistrētajiem lietotājiem 64 ir juridiskas personas - lielākās, piemēram, ir "Latvijas valsts meži" (LVM), "Latvijas mobilais telefons" (LMT), "Rīgas meži", Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un citi.

Gorodcovs norādīja, lai ieviestu Eiropas regulu prasības, ir pieņemti arī grozījumi likumā par aviāciju. Kopumā ir 12 deleģējumi Ministru kabineta noteikumiem, pie kuriem pašlaik aktīvi tiek strādāts, lai šīs jaunās prasības pilnībā ieviestu Latvijā. Jāreģistrējas ir visiem, kas veic lidojumus ar droniem, kuru masa ir 250 gramu un vairāk. Ja svars ir mazāks, otrs kritērijs reģistrācijai ir, ka drons ir aprīkots ar video un foto uzņemšanas iekārtu vai ierīci.

Maksa par reģistrāciju patlaban ir noteikta pieci eiro gadā, norādīja Gorodcovs, piebilstot, ka maksa apzināti noteikta neliela, lai maksas pakalpojums nebūtu šķērslis reģistrācijai.

CAA direktors skaidroja, ka līdz šim nevienam nebija īsti skaidrs, cik dronu lietotāju ir, jo Latvijā vajadzēja saņemt atļauju tikai tad, ja cilvēks vēlējās veikt paaugstināta riska lidojumus. Savukārt jaunais Eiropas regulējums aptver 98% lidrobotu lietotāju, jo ir ļoti mazs dronu skaits, kuriem nebūtu foto vai video kameras.

Gorodcovs skaidroja, ka līdz ar jaunajiem grozījumiem likumā par aviāciju sadalījusies kompetence par droniem un to administrēšanu - tagad arī Valsts policija (VP), pašvaldību policija, robežsardze un Militārā policija ir tiesīga sākt pārkāpuma lietu, ja saistībā ar dronu lietošanu tiek konstatēti pārkāpumi.

"Ja mēs vēsturiski skatāmies, ar ko bija saistīti pārkāpumi, tad lielākoties tie bija tieši lidojumi virs militārajiem objektiem. Tikai pēc tam seko privātpersonu sūdzības, ka tiek veikti lidojumi virs privātīpašumiem bez saskaņojuma. Tāpat starp pārkāpumiem ir neatļauta filmēšana vai fotografēšana. Policija ir konstatējusi arī dažus gadījumus, kad atbilstoši nav marķēts drons vai tā pilots nav sevi identificējis," sacīja CAA vadītājs.

Gorodcovs minēja, ka reģistrēšanās vēl nenozīmē, ka dronu varēs lidināt, kā vien vēlas. Katram reģistrētam drona lietotājam ir jāiziet atvērtās kategorijas tālvadības pilotu tiešsaistes apmācību kurss un jānokārto pārbaudes atbilstoši jaunajam regulējumam.

"Tas ir diezgan nopietns informatīvs materiāls ar teorētisku un praktisku informāciju, kas ir jāapgūst, un ar dronu lietošanas nosacījumiem, kas nepieciešami drošai pilotēšanai atvērtās kategorijas ietvaros, tostarp to, cik augstu dronus drīkst pacelt, par aviācijas drošumu, gaisa telpas ierobežojumiem, privātuma un personas datu aizsardzību, apdrošināšanu. Tikai tad, kad cilvēks ar šiem nosacījumiem ir iepazinies un sekmīgi nokārtojis eksāmenu, var sākt lietot dronu," sacīja Gorodcovs.

CAA direktors atzīmēja, ka dronu lietošanas paradumos savas korekcijas ieviesusi arī Covid-19 pandēmija, un redzams, ka ir pieaugums visos dronu izmantošanas segmentos - gan izklaidē, gan arī profesionālajā darba veikšanā. Izklaides segmentā pieaugums ir saistīts ar to, ka cilvēkiem ir vairāk brīva laika, tāpat ir dažādi pārvietošanās ierobežojumi, pulcēšanās ierobežojumi, tādēļ dronus vairāk izmanto arī biznesa vajadzībām.

"Kā piemēru minēju dažus uzņēmumus, kuri ir reģistrējuši dronus. Piemēram, LVM droni dod lielu ietaupījumu mežu masīvu apsekošanā. Tāpat dronus sāk izmantot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), VP. Ja iepriekš valsts iestādes vēl nedaudz baidījās izmantot šīs jaunās tehnoloģijas, tad pašlaik tas notiek arvien plašāk. Protams, ka plaši dronus izmanto arī privātie uzņēmumi, it īpaši tie, kas nodarbojas ar mērniecības darbiem. Ja iepriekš tam izmantoja pilotējamas lidmašīnas un helikopterus, tad pašlaik droni tos ir izkonkurējuši. Es teiktu, ka uz neatgriešanos," norādīja Gorodcovs.

Jau ziņots, ka 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā par aviāciju, kas paredz administratīvo atbildību par pārkāpumiem, kas izdarīti ar bezpilota gaisa kuģi jeb dronu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!