Foto: Publicitātes attēli

Saeima 13. maijā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kuru mērķis ir nodrošināt atvieglotāku atsavināšanas procesu "Rail Baltica" projekta īstenošanas procesā izcērtamajiem kokiem.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pieņemto grozījumu anotācijā skaidro, ka izmaiņas Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā nodrošinās ātrāku koku realizāciju un optimālākas ar to saistītās administratīvās izmaksas, kā rezultātā paredzami augstāki valsts budžeta ieņēmumi par realizēto produkciju. Līdz ar to paredzams, ka pieaugšot valsts budžeta ieņēmumi.

Likumdevēja pārstāvji norāda, ka akceptētais regulējums atvieglos Satiksmes ministrijas (SM) funkciju izpildi gadījumos, kad tā nodos AS "Latvijas valsts meži" (LVM) tiesības nocirst kokus SM īpašumā esošajā mežā, tādējādi paātrinot šo procesu un padarot to efektīvāku. LVM koku ciršanu un to atsavināšanu veiks atbilstoši ierastajai saimnieciskajai darbībai un atbilstoši administratīvajām izmaksām, nodrošinot saimniecisku pieeju koku atsavināšanā.

Komisija pieņemto izmaiņu anotācijā skaidro, ka SM ir atbildīgā valsts pārvaldes iestāde par "Rail Baltica" projektu, kura gaitā nepieciešama arī nekustamo īpašumu atsavināšanu.

Deputāti skaidro, ka projektēšanas stadijā identificētās zemes vienības nepieciešams iegūt valsts īpašumā pirms "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras būvniecības procesa uzsākšanas. Ievērojams apjoms iegūstamās zemes platības ir meža teritorija. Pirms būvniecības sākšanas šajās meža teritorijās esošos kokus būs nepieciešams izcirst (veikt atmežošanu), lai būtu iespējams veikt dzelzceļa līnijas un saistītās infrastruktūras būvdarbus, ierīkot dzelzceļa zemes nodalījuma joslu un pielāgot šīs zemes vienības "Rail Baltica" dzelzceļa ekspluatācijas un uzturēšanas vajadzībām, norāda komisijā.

Parlamentārieši vērš uzmanību uz pašreiz spēkā esošo regulējumu, ka saistībā ar koku realizāciju SM radītu būtisku administratīvo slogu. Līdz ar to secināms, ka pastāv risks, ka ļoti apjomīgas jaunas dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības procesā, rīkojoties atbilstoši vispārējai kārtībai par valsts kustamās mantas realizāciju, netiek nodrošināts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktais, ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu, norāda deputāti.

Tā kā grozījumi veikti, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras būvniecības procesā nocirsto koku atsavināšanas procesu, ir paredzams, ka tas labvēlīgi ietekmēs projekta īstenošanu.

Pašlaik vēl nav skaidrs, cik liels ir valsts meža produkcijas apjoms, kas būs jāizcērt un jāatsavina "Rail Baltica" dzelzceļa trases būvniecības procesā.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!