Latvijas uzņēmumu interese par produktu un pakalpojumu piedāvāšanu aizsardzības nozarei palielinās, atzīst Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.
Viņa arī atzīmē, ka pieprasījums pēc aizsardzības nozarei domātajām precēm un pakalpojumiem šobrīd aug visā Eiropā, tādēļ politiķiem Latvijā iepirkumos, visdrīzāk, būs jāizšķiras, kas ir svarīgākais - ātrums vai cena.
Tostarp Egle-Ločmele piemin, ka uzņēmumiem, kas šajā jomā strādā, šobrīd ir būtiski pieaudzis darba apjoms, ir daudz pasūtījumu un uzņēmumi strādā arī divās trijās maiņās.
"Izpratne par to, ka mēs nevaram justies kā Dieva ausī, ir mainījusies visā Eiropā. Mēs redzam ievērojamu militāro budžetu pieaugumu. Tas nozīmē, ka pieprasījums ir ļoti, ļoti liels. Turklāt viena lieta ir tradicionālā rūpniecība, bet tagad papildu slānis ir arī visi jautājumi, kas ir saistīti ar kiberdrošību, sakaru tehnoloģijām," teic Egle-Ločmele.
Pagaidām problēmas ar militāro preču piegādēm vēl nav vērojamas, jo pirmais pusgads pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā lielākoties ir pavadīts valdībām un parlamentiem diskutējot par tālāko rīcību. Taču no lielajiem piegādātājiem jau ir signāli par to, ka var būt lēnāki piegādes termiņi, tādēļ iepirkumos būs jāizvērtē, kas ir svarīgāk - cena vai ātrums.
Tāpat, pēc federācijas valdes priekšsēdētājas teiktā, pašlaik būtu svarīgs dialogs ar Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām par to, kādi būs Latvijas pasūtījumu apjomi.
"Ja runājam par tādām precēm kā individuālais ekipējums, taktiskais apģērbs, optiskās ierīces, pakalpojumi kiberdrošības jomā, ir izaicinājums saprast, vai rezervēt papildu jaudas Latvijai, vai mēs esam vajadzīgi šeit vai arī iet uz eksportu, jo arī no Rietumeiropas civilās aizsardzības aģentūrām pašlaik ir ļoti liels pasūtījumu skaits," saka federācijas vadītāja.
Vienlaikus Egle-Ločmele uzsvēra, ka pašlaik aug arī Latvijas uzņēmumu interese par produktu un pakalpojumu piedāvāšanu aizsardzības nozarei. "Tradicionāli valdīja priekšstats, ka mums taču ir miers, mums nekas nedraud un ko tad mēs vispār varam tādā nozarē kā aizsardzības industrija. Tas, ko redzam šobrīd Ukrainā, daudziem palīdz pārskatīt pilsoniskās vērtības un saskatīt jaunas biznesa iespējas," viņa pauda.
Tāpat Egle-Ločmele uzsver, ka Latvijas uzņēmumi iepriekš neorientējās uz masveida ražošanu, bet gan uz nišas produktiem, taču Ukrainas kontekstā ir svarīgi paskatīties arī, ko mēs varam darīt masveida duālā pielietojuma produktu jomā.
Pēc Egle-Ločmele teiktā, pašlaik Ukrainas spēku apgādē aktīvi ir iesaistījušies septiņi Latvijas uzņēmumi.
Federācijas vadītāja arī pauž, ka reāli izpildāms ir Aizsardzības ministrijas uzstādījums, ka vismaz 30% precēm iepirkumos ir jābūt ražotām Latvijā.
"Tiesa, jāsaprot, ka tas nebūs gluži katrā projektā, jo ir noteiktas produktu grupas, kuru ražošanā Latvijā objektīvu iemeslu dēļ nav ieguldīts, un tas nebūtu racionāli arī šobrīd. Bet ir projekti, kur Latvijas piegādes veido visus 100%," stāstīja Egle-Ločmele, piebilstot, ka svarīgi ir attīstīt arī stratēģisko partnerību ar ārvalstu ražotājiem, jo Latvijā nekad nevarēs saražot visu spektru aizsardzības nozarei nepieciešamo preču.
"Nākamā lieta, ko mēs tagad redzam līdz ar pieprasījuma pieaugumu, ir pieaugoša vēlme investēt Latvijā. Līdz šim apjomi mums bija ļoti maziņi, bet tas pieprasījums, kas ir kopumā reģionā, kopumā Eiropā, liek arī lielajiem pasaules ražotājiem zvanīt un jautāt, ar kuriem uzņēmumiem šeit uz vietas sadarboties vai kādas ir iespējas šeit kaut ko ražot. Tas ir blakusefekts, ko mēs redzam," stāstīja Egle-Ločmele.
Viņa teic, ka pamatā interese ir saistīta ar kolektīvā ekipējuma ražošanu, kas ir fantastiska iespēja gan mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumiem, gan elektronikas uzņēmumiem, gan informācijas un komunikācijas uzņēmumiem.
Tāpat Egle-Ločmele norāda, ka aizsardzības industrijā Latvijas uzņēmumi pašlaik galvenokārt specializējas četros sektoros. Viens ir komunikācijas un sakari. Otrs ļoti liels bloks ir saistīts ar bruņoto spēku personālsastāva apgādi, sākot no funkcionālās pārtikas un beidzot ar individuālā un kolektīvā ekipējuma ražošanu. Trešais sektors ir transports un loģistika, bet ceturtā lielā jomā ir viss, kas saistīts ar kritisko infrastruktūru, - inženiersistēmām, elektroniku un aprīkojumu.
Nacionālo bruņoto spēku publiskajos civilo preču iepirkumos iesaistās aptuveni 500 uzņēmumu. Savukārt, lūkojoties uz specifiskām aizsardzības precēm, federācija attīstības perspektīvas redz 100-200 uzņēmumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
