Augulis aicina valdību otrdien lemt par 'airBatic' pamatkapitālu un vērtēt Flika atbilstību amatam (plkst.13.55)
Foto: F64

Lai arī Satiksmes ministrija (SM) nevarēs valdībā iesniegt visu premjera Valda Dombrovska (V) prasīto informāciju par lidsabiedrību "air Baltic", satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzskata, ka Ministru kabinetam (MK) tik un tā otrdien sēdē ir jāpieņem lēmums par nacionālās aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu.

Tāpat izskatīšanai valdībā tiks iesniegts auditoru un aviācijas speciālistu sagatavots aviokompānijas prezidenta Bertolta Flika darbības izvērtējums, pirmdien preses konferencē sacīja Augulis.

Viņš pastāstīja, ka SM valdībai piedāvās divus variantus tālākai rīcībai ar "airBaltic" – palielināt aviokompānijas pamatkapitālu par lidsabiedrības padomes rosinātajā 63 miljonu latu apmērā vai arī to nedarīt.

Jautāts, kur varētu ņemt naudu gadījumā, ja valdība atbalstītu pamatkapitāla palielināšanu, Augulis atzina, ka SM investīcijām naudas nav, un būtu jājautā par budžetu atbildīgajai Finanšu ministrijai (FM), "vai tā redz, no kādiem avotiem šo ieguldījumu varētu veikt".

Augulis uzskata, ka valdība var skatīt šo jautājumu par spīti tam, ka nav pieejams premjera prasītais auditētais "airBaltic" 2010.gada darbības pārskats.

Pēc satiksmes ministra skaidrotā, auditorkompānija "PricewaterhouseCoopers" (PwC) nedod savu slēdzienu lidsabiedrības pagājušā gada darbības pārskatam, jo tai ir nepieciešamas redzējums par "airBaltic" tālāko attīstību, tostarp - vai un kā tiks palielināts lidsabiedrības pamatkapitāls. Šāds vīzijas trūkums, pēc SM valsts sekretāra Anrija Matīsa teiktā, esot galvenais iemesls, kāpēc auditorkompānija nedod savu atzinumu kompānijas 2010.gada darbības pārskatam.

Auguļa ieskatā valdībai lēmuma pieņemšanai par lidsabiedrības pamatkapitālu pietiek ar "airBaltic" pagājušā gada neauditēto pārskatu, jo to ir parakstījis aviokompānijas prezidents Bertolts Fliks. Ministrs uzskata, ka lidsabiedrības vadītāja paraksts ir pietiekams apliecinājums tam, ka ar šo pārskatu viss ir kārtībā. Fliks ar savu parakstu ir uzņēmies atbildību par pārskatā uzrādīto darbības rezultātu pareizību, pretējā gadījumā viņam draud kriminālatbildība par nepatiesas informācijas sniegšanu, teica ministrs.

Ja valsts neatradīs naudu kompānijas pamatkapitāla palielināšanai un valdība neatbalstīs papildus valsts ieguldījumus kompānijā, tad "būs jālemj par papildu akciju emisiju". Tas nozīmētu, ka valsts līdzdalība kompānijā varētu samazināties un valstij vairs nebūtu "airBaltic" kontrolpakete. Šādu scenāriju, pēc ministra teiktā, gan nevajadzētu pieļaut.

Satiksmes ministrs arī informēja, ka auditorkompānija KPMG sadarbībā ar aviācijas ekspertiem ir izvērtējusi lidsabiedrības prezidenta Flika darbību. Par pārbaudes rezultātiem Augulis vien atzina, ka ir "pietiekoši daudz secināts", taču šis dokuments esot konfidenciāls un par tā saturu plašāk ministrs nevarot stāstīt. Augulis vien piebilda, ka Flika biznesa modelis izrādījies "par daudz optimistisks".

SM otrdien valdībā piedāvās lemt ne tikai par lidsabiedrības pamatkapitālu, bet arī izskatīt Flika darbības vērtējumu, stāstīja Augulis. No viņa teiktā noprotams, ka ne SM, bet valdībai būtu jālemj par Flika darbībām un viņa atbilstību amatam. "Par to ir jālemj valdībai," teica Augulis, tādejādi atturoties sniegt savu viedokli par lidsabiedrības prezidenta piemērotību amatam.

Augulis gan piebilda, ka lēmumu par Flika iespējamo nomaiņu nebūtu vienkārši pieņemt, jo šajā ziņā valstij rokas lielā mērā sasien akcionāru līgums.

Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke portālam "Delfi" sacīja, ka Dombrovskis līdz otrdienas valdības sēdei tomēr gaida no SM visu prasīto informāciju par "airBaltic", tostarp kompānijas 2010.gada auditētu darbības pārskatu. Jautājums par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu jebkurā gadījumā tikšot iekļauts valdības otrdienas darba kārtībā, sacīja Panke, piebilstot: "Plašāki komentāri būs rīt".

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pagājušajā otrdienā "airBaltic" padome atbalstīja lēmumu steidzami palielināt aviokompānijas pamatkapitālu par 63 679 065 latiem. No tiem par 30 miljonu latu kapitālu piedāvāts palielināt, konvertējot valsts AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) īpašumā esošās lidsabiedrības obligācijas. Savukārt pārējā daļa būtu apmaksa naudā.

Pēc SM iepriekš teiktā, finansiālā situācija "airBaltic" ir nopietna. Akcionāru saņemtais aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām.

Lai nodrošinātu aviokompānijas turpmāku darbību un attīstību, ir nepieciešams ieguldīt papildu finanšu līdzekļus, norādīja SM, kas valdībā šīs nedēļas sākumā iesniedza vairākus iespējamos tālākos sabiedrības attīstības variantus. Viens paredz, ka valsts saglabā vairākuma akcionāra statusu, kas nozīmētu valsts ieguldījumu pamatkapitāla palielināšanā. Otrs - valsts samazina savu akciju daļu sabiedrībā, kā arī citi varianti.

Augulis, saņemot "airBaltic" padomes otrdien atbalstīto priekšlikumu palielināt lidsabiedrības pamatkapitālu minētajā apmērā, rosināja valdības vadītāju jau trešdien sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai skatītu jautājumu par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu. Savukārt premjers norādīja, ka šāda sēde netiks sasaukta līdz brīdim, kad SM būs izpildījusi priekšdarbus. Premjers uzdeva satiksmes ministram nekavējoties iesniegt konkrētus dokumentus par "airBaltic", tostarp auditētu pagājušā gada pārskatu.

Satiksmes ministrs visus ministrijas rīcībā esošos dokumentus iesniedza ceturtdien, taču premjers pēc iepazīšanās ar saņemtajiem dokumentiem secināja, ka tajos trūkst vairāki būtiski dokumenti, tostarp auditēts darbības pārskats, kompānijas prezidenta Flika darbības izvērtējums un citi. Dombrovskis satiksmes ministram uzdeva līdz 23. augusta valdības sēdei sagatavot konkrētu un pamatotu priekšlikumu par tālāko rīcību "airBaltic" jautājumā.

Iepriekš premjers izteicās: ja satiksmes ministrs "pietiekami īsā laikā neizpildīs nepieciešamos priekšdarbus ", lai valdība varētu skatīt jautājumu par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, tad Dombrovskis varētu izvērtēt Auguļa piemērotību ieņemamajam amatam. Savukārt satiksmes ministrs sacīja – ja viņa darba izvērtējums un atstādināšana no amata ļaus kompānijai attīstīties, viņš šādam solim būtu gatavs.

"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.

"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form