Augulis: 'airBaltic' restrukturizācijas laikā vadīs Gauss; alga 20 000 latu mēnesī
Foto: LETA

Visdrīzāk Latvijas nacionālo lidsabiedrību AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") vadīs bijušais Ungārijas nacionālās aviokompānijas "Malev" ģenerāldirektors Martins Gauss, intervijā piektdien LTN raidījumam "900 sekundes" sacīja Uldis Augulis (ZZS).

Par to gan piektdien vēl lems oficiāli, bet Augulis izteicās, ka Gauss atzīts par labāko pretendentu. Ministrs uzsvēra, ka Gausam esot liela pieredze aviokompāniju restrukturizēšanā un viņš ir "cerīgākais pretendents".

Augulis intervijā norādīja, ka kopumā vērtēti, apmēram, 30 iespējamie vadītāja amata pretendenti, no kuriem atlasīti seši labākie. Tieši Gauss esot ar vislielāko pieredzi un Augulis viņu uzskatot par labāko pretendentu šim amatam. Gausu kā piemērotāko atzinusi arī piesaistītā personālatlases kompānija.

Komentējot medijos izskanējušo informāciju par to, ka Gausam neesot veicies ar Ungārijas nacionālās aviokompānijas "Malev" vadīšanu, Augulis norādīja, ka šīs divas situācijas neesot salīdzināmas. ""Malev" stāsts bija pilnīgi bezcerīgs," sacīja Augulis, bilstot, ka situāciju ar šo kompāniju nevar salīdzināt ar to, kas notiek ar "airBaltic".

Intervijā ministrs norādīja, ka, iespējas, Gauss "airBaltic" vadīs vien divus mēnešus tās restrukturizācijas laikā, tikmēr tikšot apzināti citi pretendenti.

Jautāts par Gausa atalgojumu, Augulis bilda: "tam ir jābūt mazākam par Flika algu." Jautāts nosaukt konkrētu summu, Augulis minēja 20 000 latu mēnesī, sakot, ka tas esot maksimums, ko nedrīkstot pārsniegt. Fliks esot saņēmis mēnesī 26 000 latu, sacīja Augulis.

Jau ziņots, ka valdība nolēma glābt finansiālās grūtībās nonākušo "airBaltic", taču valsts naudas ieguldīšanai aviokompānijā izvirzīja vairākus nosacījumus - Bertolta Flika nomaiņu lidsabiedrības prezidenta amatā, valstij neizdevīgā akcionāru līguma laušanu, saglabāt lidostu "Rīga" kā "airBaltic" bāzes lidostu un citus. Visu septembri abi lielākie kompānijas akcionāri - valsts un privātais SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) - mēģināja vienoties par šiem nosacījumiem.

Oktobra sākumā abiem lielākajiem "airBaltic" akcionāriem izdevās vienoties par lidsabiedrības finansēšanas nosacījumiem, oficiāli parakstot vienošanos par "airBaltic" glābšanu. Tā paredz izbeigt valstij neizdevīgo akcionāru līgumu un veikt nepieciešamos ieguldījumus aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā.

Saskaņā ar vienošanos valsts kopējais ieguldījums būs 57,6 miljoni latu, finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. Savukārt privātais BAS kompānijā ieguldīs aptuveni 50 miljonus latu. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.

Kompānijas akcionāri nesen ievēlēja jaunu padomi sešu cilvēku sastāvā. Fliks brīdī, kad valsts un BAS vienojās par "airBaltic" finansēšanas nosacījumiem, pats atkāpās no lidsabiedrības prezidenta amata. Padome lēma paplašināt valdes sastāvu no viena līdz trim locekļiem. Līdz šim ir ievēlēti divi valdes locekļi un meklēts piemērots kandidāts "airBaltic" prezidenta amatam.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un BAS (47,2%). Tā vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited", kuras patiesais īpašnieks esot Krievijas finansists Andrejs Rudeško.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form