Šādu viedokli labklājības ministrs paudis Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL) un ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) nosūtītajā vēstulē, uzsverot, ka atsevišķas personas aktīvi un atkārtoti mēģina rupji pārkāpt LK privatizācijas noteikumos iekļautos nosacījumus.
"Pamatotu satraukumu man ir radījis fakts, ka pēc viena no LK akcionāriem, AS "Ventspils nafta" (VN) pieprasījuma šī gada 8.oktobrī [piektdien] sasaukta LK akcionāru sanāksme. Tās darba kārtībā ir paredzēta sabiedrības statūtu maiņa, nosakot, ka "Kuģniecības" padomes sastāvā ir septiņi valdes locekļi. Šāds plānotais grozījums ir prettiesisks, jo rupji pārkāpj "Latvijas Kuģniecības" privatizācijas noteikumus," norāda labklājības ministrs.
"Mainot LK statūtus "Ventspils naftas" pieprasītajā nelikumīgajā redakcijā, Latvijas valstij vairs nebūtu iespēju realizēt savas privatizācijas noteikumos un līgumā nostiprinātās tiesības LK pārvaldē. Tāpat valstij nebūs iespējams novērst VSAA rīcībā esošo LK akciju vērtības samazināšanos. Toties šādā gadījumā nedalītu vietu vairākumu LK padomē ļaunprātīgi iegūtu viens akcionārs – "Ventspils nafta"," secina Augulis.
"Uzskatu, ka valsts pienākums ir aizstāvēt valsts pensiju budžeta intereses, tātad – visas sabiedrības intereses. Tādēļ valsts pienākums ir novērst jebkādus mēģinājumus izslēgt valsti no iespējas uzraudzīt uzņēmuma darbību. Ekonomiskās izaugsmes rezultātā LK akcionāriem tiktu nodrošinātas iespējas saņemt dividendes, līdz ar to arī VSAA saņemtu ievērojamus ienākumus, kuri tiktu novirzīti sociālajiem mērķiem," skaidro ministrs.
Labklājības ministrija (LM) atgādina, valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārvaldītāja VSAA turējumā atrodas 10% LK akciju. Saskaņā ar privatizācijas noteikumiem vietu uzņēmuma padomē dod katri 8% akciju, kas pieder vienam vai vairākiem akcionāriem kopā. Šis nosacījums atbilstoši minētajiem noteikumiem ir obligāti iekļaujams arī LK statūtos. Tā nodrošināšanai kopš 2002.gada aprīļa ir spēkā speciāls līgums starp Latvijas Kuģniecību un Privatizācijas aģentūru.
Paziņojumi oficiālajos avotos, piemēram, biržā, liecina, ka LK bija izsludinājusi akcionāru sapulci 8.oktobrī, taču vēlāk uzņēmuma valde atsauca šo paziņojumu un informēja, ka sapulce ir pārcelta uz 17.decembri. Tomēr VSAA kā valsts akciju turetāja oficiālu paziņojumu par sapulces atcelšanu nmav saņēmusi, portālu "Delfi" informēja LM.
8.oktobrī izsludinātās akcionāru sapulces darba kārtībā bija iekļauti tikai divi jautājumi - padomes vēlēšanas un grozījumu statūtos apstiprināšana.
LK lielākie akcionāri ir "Ventspils nafta" ar 49,94% akciju, AS "International Baltic Investment Ltd" ar 27,55% akciju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas ir valsts akciju turētāja ar 10% akciju. LK kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 200 000 000.
VN vēlas, lai LK padomes locekļu skaits tiktu samazināts no 12 uz septiņiem pārstāvjiem. Savu vēlmi VN pamato ar LK lielajiem zaudējumiem pagājušajā gadā un augstajām padomes darbības izmaksām.
LK ir viens no pasaules lielākajiem kuģu īpašniekiem vidēja izmēra tankkuģu segmentā. Kompānija veic kravu pārvadājumus visās pasaules jūrās un okeānos, apmāca un komplektē starptautiskajām konvencijām atbilstošas apkalpes, kā arī piedāvā kuģu tehnisko menedžmentu saviem un citu kuģniecību kuģiem.
LK padomes priekšsēdētājs ir Māris Gailis, savukārt padomes locekļi - Vladimirs Solomatins, Andris Vilcmeiers, Olga Pētersone, Ansis Sormulis, Svens Zālītis, Guntis Ločmelis, Miks Ekbaums, Normunds Staņēvičs, Vladimirs Koškuls, Kārlis Boldiševics un Uldis Pumpurs.
LK valdes priekšsēdētājs ir Imants Sarmulis, bet valdes locekļi - Andris Linužs, Raivis Veckāgans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
