Foto: F64
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) ir nosūtījis vēstuli Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru pārstāvjiem, vēršot viņu uzmanību uz lidsabiedrības zaudējumiem šā gada pirmajā ceturksnī un informējot par valsts ierobežoto iespēju finansiāli atbalstīt uzņēmumu, ja šāda nepieciešamība rastos, portālu "Delfi" informēja ministra padomniece Ināra Pomere.

"Ņemot vērā to, ka saskaņā ar 2009. gadā noslēgto akcionāru līgumu valstij šobrīd ir salīdzinoši neliela ietekme uz aviokompānijas saimniecisko darbību un uzņēmuma pārvaldību faktiski īsteno "airBaltic" privāto akcionāru pārstāvji, satiksmes ministrs uzsver, ka valsts šobrīd nevarēs investēt papildus līdzekļus uzņēmumā, ja šāda nepieciešamība radīsies," vēsta Pomere.

Līdz ar to finansiāla atbalsta nepieciešamības gadījumā "airBaltic" varēs rēķināties tikai ar privāto akcionāru papildus ieguldījumiem, vēsta SM. Valstij pieder 52,6% "airBaltic" akciju.

Vēlāk telefonintervijā Latvijas Radio Augulis skaidroja, ka pirmajā gada ceturksnī, ziemas mēnešos parasti lidojumu skaits ir mazāks. "Ja paskatāmies pēc bilancēm, pirmie trīs mēneši katru gadu tādi bijuši," sacīja Augulis, piebilstot, ka zaudējumi var rasties "pēc nepārdomātiem politiķu izteikumiem publiskajā telpā".

Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), kurš piektdienas rītā pauda bažas par "airBaltic" maksātspēju, Latvijas Radio uzsvēra, ka vairākus gadus "airBaltic" ir investēta valsts nauda "lielā apmērā, paļaujoties uz solījumiem, ka mums būs peļņa". Viņš uzskata, ka Augulis "aizplīvurotā veidā" mēģina teikt, ka nauda atkal būs jāinvestē, tāpēc nodokļu maksātājiem esot tiesības zināt, uz kurieni tā aizplūst un kam pieder ārzonas firma, kas ir gandrīz ceturtās daļas lidsabiedrības īpašniece.

Augulis gan norādīja, ka to, vai kompānija ir maksātspējīga, parādīs neatkarīgais audits, kura rezultāti gaidāmi jūlija sākumā. Pēc audita arī varēs vērtēt kompānijas nākotnes perspektīvas. Viņš arī aicināja domāt par to, "vai tagad runājam kā ekonomisti, vai arī sākam gatavoties vēlēšanām".

Jau vēstīts, ka "airBaltic" ir sašutusi par Kampara publiski paustajām bažām par uzņēmuma maksātspēju un sola vērsties prokuratūrā un tiesā par šo izteikumu nodarīto zaudējumu piedziņu. Tāpat lidsabiedrība uzskata, ka Kamparam pēc šiem izteikumiem būtu jādemisionē.

"Latviešiem ir sakāmvārds "nezāģē zaru, uz kura pats sēdi". "airBaltic" ir uzņēmums, kurā Latvijas valsts ir vairākuma akcionārs. Kampara bezatbildīgie izteikumi "airBaltic" nodara milzu kaitējumu. Lai piedzītu nodarītos zaudējumus, "airBaltic" pret Kamparu nākamnedēļ vērsīsies tiesā un ģenerālprokuratūrā," teikts lidsabiedrības paziņojumā.

Kamparam ir bažas par nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" finanšu situāciju un tās maksātspēju. Iepriekš Kampars savā blogā rakstīja, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos aviokompānijas zaudējumi sasniedza 18 miljonus latu un "tie nav izskaidrojami ar kādiem objektīviem ārējiem apstākļiem (piemēram, vulkāna izvirdums, negaidīts degvielas cenu palielinājums u.tml.)".

Neoficiāli tiek pieļauts, ka kāds uzņēmums varētu iesniegt "airBaltic" maksātnespējas pieteikumu.

Maija beigās Satiksmes ministrija prasījusi prokuratūrai papildu informāciju un nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika skaidrojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Saeimā iesniegto vēstuli saistībā ar lūgumu atļaut kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā un šajā vēstulē minētajām Flika iespējamajām pretlikumīgajām darbībām.

KNAB lūgumā Saeimai atļaut kratīšanu Šlesera dzīvesvietās cita starpā norādīts: kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka 2009.gada decembrī, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, Šlesers esot pieprasījis "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam "veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai "Live Riga" finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus" par "airBaltic Corporation" reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu ar vairākiem medijiem. "Faktiski masu medijiem pārskaitītā nauda bija domāta Šlesera un LPP/LC popularizēšanai," par kriminālprocesa materiālu ziņām teikts vēstulē.

Iespējams, Fliks 2009. un 2010.gadā ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, pildot Šlesera norādījumus un pārskaitot mediju īpašniekiem 100 000 latu, teikts KNAB vēstulē.

Flikam pieder puse daļu SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS), kam pieder 47,2% "airBaltic" akciju. BAS vienīgais īpašnieks Fliks bija līdz pagājušā gada beigām, bet tagad 50% uzņēmuma kapitāldaļu nonākušas Bahamu salās reģistrētās kompānijas "Taurus Asset Management Fund Limited" rīcībā. Šo kompāniju pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns, un tās ieguldījums ir 9 654 000 latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!