Tajā apmēram 37% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem. Tas ir par trīs procentpunktiem vairāk nekā 2011.gadā. Turklāt apmēram 25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem, jo krāpnieki arvien biežāk kā nozieguma pamatieroci izmanto tehnoloģijas.
Gandrīz 40% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši par krāpniecības upuriem, un 25% ziņo par kibernoziegumiem.
Reģionu griezumā ekonomiskā noziedzība visvairāk izplatīta ir Āfrikā, kur 50% aptaujāto atzīst, ka kļuvuši par upuriem (2011. gadā – 59%). Tai seko Ziemeļamerika – 41%, Austrumeiropa – 39%, Latīņamerika un Rietumeiropa – katrā 35%, Āzija un Klusā okeāna valstis – 32%, Tuvie Austrumi – 21%.
Aptaujātie no 65 valstīm un teritorijām atzina, ka ir saskārušies ar ekonomisko noziedzību. Dienvidāfrikas aptaujātie norāda augstāko līmeni – 69% (2011. gadā – 60%). Noziedzība strauji aug arī Ukrainā – 63% (pirms trīs gadiem – 36%), Krievijā – 60% (2011. gadā – 37%) un Austrālijā – 57% (2011. gadā – 47%).
Pētījumā tika norādītas astoņas jaunattīstības valstis (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrika, Turcija, Meksika un Indonēzija), kur 40% aptaujāto atzīst, ka ir saskārušies ar ekonomisko noziedzību, daļēji atspoguļojot bagātības pārvietošanu uz minētajām valstīm.
PwC veiktajā pētījumā secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.
Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu, norāda PwC. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.
Šogad pirmo reizi pētījumā tiek mērīta arī publisko iepirkumu krāpniecība, uz kuru norāda gandrīz 30% aptaujāto. Publisko iepirkumu krāpniecība ir uzskatāma par divkāršu apdraudējumu, kas uzņēmumus padara par upuriem gan preču un pakalpojumu iegādē, gan sacensībā par jaunām iespējām.
Aptaujātie norāda arī uz būtisku netiešo kaitējumu tādās jomās kā darbinieku noskaņojums, kuru min 31%, kā arī uzņēmuma reputācija un lietišķās attiecības – uz abiem norāda 17%. Neskatoties uz noziedzības finansiālajām sekām un blakusefektiem, vien 3% aptaujāto atzīst, ka krāpniecības gadījumi ir ietekmējuši uzņēmuma akciju cenu.
"Par spīti nemitīgiem centieniem to apkarot ekonomiskā noziedzība turpina pastāvēt kā stūrgalvīgs vīruss. Neviena organizācija neatkarīgi no tās lieluma un atrašanās vietas nav imūna pret krāpniecības un citu noziegumu ietekmi," norāda PwC Tiesu ekspertīžu pakalpojumu partneris un šī pētījuma galvenais redaktors Stīvens Skalaks. "Ekonomiskie noziedznieki turpina sekmīgi darboties, pielāgojoties tādiem mainīgiem globāliem apstākļiem kā tehnoloģiju izmantošana un jaunattīstības valstu darbības paplašināšanās."
"Vēl ļaunāks par ekonomiskās noziedzības tiešo finansiālo ietekmi ir tās apdraudējums plašam biznesa sistēmu lokam, kuras ir būtiskas uzņēmumu darbībai. Ekonomiskā noziedzība grauj iekšējos procesus, mazina darbinieku godīgumu un bojā reputāciju," viņš piebilda.
