Austrumu robežas izbūvei izdevīgāko piedāvājumu par 53,57 miljoniem eiro iesniegusi SIA 'Citrus Solutions'
Foto: Foto: Edgars Grundšteins

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinātajā cenu aptaujā no sešiem pretendentiem saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu atkārtoti ir iesniegusi SIA "Citrus Solutions", kuras iesniegtais piedāvājums atkārtoti bija ar kopumā visīsāko projekta īstenošanas termiņu un zemākajām izmaksām, kas ir īpaši svarīgi valsts drošības nodrošināšanai, informē VNĪ.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iesniegtais piedāvājums – 53,57 miljoni eiro (ar PVN) – ir lielāks par SIA "Citrus Solutions" februāra beigās iesniegto piedāvājumu (38,09 miljoni eiro). Projekta jaunais īstenošanas termiņš žoga izbūvei trīs posmos ir līdz 2022. gada nogalei, trīs posmos līdz 2023. gada janvāra beigām un trīs posmos līdz 2023. gada februāra beigām. Izvērtējot divus iespējamos scenārijus – cenu aptauju ar un bez indeksācijas iespējām –, par saimnieciski izdevīgāko atzīts scenārijs bez cenu indeksācijas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2022. gada 8. martā izsludinātajā jaunajā, slēgtajā cenu aptaujā par deviņu Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas robežas augstas gatavības posmu infrastruktūras izbūvi piedalījās 6 būvkomersanti, kuri bija iesnieguši savus piedāvājumus arī pirmajā cenu aptaujā. Būvkomersanti iesniedza piedāvājumus ar un bez indeksācijas iespējām. Pārējo pretendentu iesniegtie piedāvājumi bija ar kopumā garākiem projekta īstenošanas termiņiem un augstākām piedāvājumu summām.

VNĪ ir pieņēmusi lēmumu nepiemērot cenu indeksāciju un līdz marta beigām noslēgt līgumu ar SIA "Citrus Solutions" par piedāvāto fiksēto līguma cenu 53,57 miljoni eiro. Kā secināms no Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā publicētās informācijas, būvizstrādājumu izmaksas 2021. gada laikā ir pieaugušas par ~18%, bet būvizstrādājumu īpatsvars līguma izpildē ir nozīmīgs. Noslēdzot līgumu ar fiksētu un augstāku sākotnējo cenu, piedāvātās izmaksas ir izpildītājam saistošas visā līguma izpildes laikā. Līguma izpildes termiņš ir relatīvi īss – būvkomersantam ir iespēja uzreiz veikt nepieciešamo resursu iegādi situācijā, kurā izejvielu, jo sevišķi energoresursu, gāzes un metāla, cenas kāpj, tādējādi būtiski mazinot līguma neizpildes risku un nekontrolējamu izmaksu pieauguma risku valstij.

"Iesniedzot abus piedāvājumus – ar un bez indeksācijas –, būvkomersanti ir izvērtējuši un iekļāvuši pašreiz mainīgajai situācijai atbilstošus riskus un apstiprinājuši savu vēlmi un iespējas īstenot projektu. VNĪ projektā neizvēlējās indeksācijas iespēju, jo projekta īstenošanas termiņš ir īss. Šāda pieeja nodrošina projekta īstenošanai nepieciešamā valsts budžeta apjoma paredzamību un veicina savlaicīgu materiālu apjoma iegādi, pasargājot gan valsts pasūtītāju VNĪ, gan būvkomersantu no neparedzamiem cenu kāpumiem. Būtiski ir saprast, ka šā brīža apstākļos nepastāv ideālais variants un katrs risinājums iekļauj atšķirīgus riskus un trūkumus kādai vai visām iesaistītajām pusēm, pašreizējais lēmums nodrošina optimālu risku sadali starp valsti un būvkomersantu grūti paredzamā situācijā," norāda Griškevičs.

SIA "Citrus Solutions" piedāvātais projekta īstenošanas termiņš žoga izbūvei trīs posmos ir līdz 2022. gada nogalei, trīs posmos līdz 2023. gada janvāra beigām un trīs posmos līdz 2023. gada februāra beigām. Savukārt pārējās infrastruktūras izbūve septiņos posmos noslēgsies līdz 2023. gada martam, un posmos, kuru teritorijā jāizbūvē tunelis un darbību ierobežo DP "Silene" pierobežā esošā Natura 2000 teritorija, infrastruktūras izbūves termiņš ir 2023. gada jūnijs un jūlijs. Pagarinātie termiņi ir saistīti ar līguma slēgšanas nobīdi par vienu mēnesi un būvnieka iekļauto būvmateriālu piegāžu kavēšanās risku – visi būvniecības nozares dalībnieki vēl pielāgojas jaunajai realitātei.

Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts. Saskaņā ar 2021. gada 12. novembrī Saeimas pieņemto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus. Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VAS "Valsts nekustamie īpašumi", AS "Latvijas Valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā, tostarp pastāvīgu žogu 134 kilometru garumā.

Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Kopumā VNĪ vadībā īstenoto Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 18,5 miljoni eiro. Šo projektu rezultātā līdz 2023. gada beigām robežkontroles punktos strādājošajiem būs pieejami ērti un mūsdienīgi darba apstākļi, uzlabota robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamā infrastruktūra, padarot robežu šķērsošanu efektīvāku un ātrāku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.