Foto: LETA

Papildu atbildība būtu jāprasa no bezatbildīgu uzņēmumu valdes locekļiem, komentējot Finanšu ministrijas ieceri konkrētos gadījumos noteikt uzņēmumu valdes locekļiem personisko atbildību par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem, sacīja Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Rūtiņš uzsvēra, ka uzņēmējdarbības būtība ir risks un ne visi sāktie uzņēmējdarbības projekti ir veiksmīgi. Viņš ir pārliecināts, ka ir jānodala plānots un kalkulēts risks no bezatbildīga, kā arī ir jānodala divu veidu uzņēmumi.

"Pirmie ir tie, kuru biznesa modelis ir, piemēram, automobiļu remonts, kurš kaut kādu globālu vai lokālu tirgus izmaiņu gadījumā ir kļuvis dzīvot nespējīgs. Šajā gadījumā iestājas maksātnespējas un tālāk - bankrota procedūra. Uzņēmuma manta tiek pārdota, un naudas ieņēmumi nosedz tik, cik nosedz. Savukārt otrie ir tie, kuru biznesa modelis ir nemitīga jaunu uzņēmumu dibināšana un iepriekšējo saistību nomešana," skaidroja Auto asociācijas viceprezidents.

Pēc Rūtiņa teiktā, minētie negodprātīgie uzņēmēji ir parādā gan valstij, gan privātajiem piegādātājiem, gan arī bijušajiem darbiniekiem, turklāt katrs nākamais viņu dibinātais uzņēmums darbojas tāpat kā iepriekšējais - nodokļu maksājumi netiek veikti apzināti, bet, iestājoties maksātnespējas pazīmēm, manta par zemu cenu tiek pārdota nākamajam uzņēmumam, kura dalībnieki ir tie paši vai tieši saistīti, un atrašanās vieta ir tā pati iepriekšējā.

"Pat uzņēmuma nosaukums vairumā gadījumu ir tas pats iepriekšējais, un pat darbība netiek pārtraukta ne uz brīdi. Arī klients vairumā gadījumu pat nezina, ka dažu gadu laikā uzņēmums ir vairākkārtīgi nomainījis nosaukumu un, iespējams, arī iepriekšējo darbu garantiju vairs nebūs no kā paprasīt," piebilda eksperts.

Rūtiņš uzskata, ka šādā gadījumā faktiski nevienu brīdi netiek veikta normāla bankrota procedūra, izpārdodot mantu, norēķinoties par saistībām un sākot dzīvi no jauna. Pēc Auto asociācijas domām, ir jāvēršas tieši pret šādiem uzņēmumiem, sakārtojot bankrota procedūru, galvenokārt runājot par tās izpildi, kā arī riska zonā nonākušu uzņēmumu pastiprinātu uzraudzību, lai nepieļautu nekontrolētu mantas izpārdošanu.

"Jārunā par papildu atbildības noteikšanu tieši šādu uzņēmumu valdes locekļiem un dalībniekiem," uzsvēra Rūtiņš.

Kā ziņots, FM rosinājusi nākamgad noteikt valdes loceklim personisko atbildību par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem, jo negodīgu uzņēmumu izplatīta prakse ir parādu gadījumos pamest savas komercsabiedrības un izveidot jaunas, tādējādi izvairoties no atbildības.

Atbalstot šādu priekšlikumu, FM 2015.gada budžetā cer uz septiņu miljonu eiro papildu ieņēmumiem, 2016.gadā - uz 7,4 miljoniem eiro, bet 2017.gadā - uz 7,7 miljoniem eiro.

Vienlaikus FM apgalvo, ka piedāvātais priekšlikums nekādā veidā neskaršot godprātīgus nodokļu maksātājus, bet stingri vērsīsies pret tiem, kas apzināti un ļaunprātīgi izvairās no nodokļu maksāšanas, tādējādi kropļojot uzņēmējdarbības vidi.

Uz šā gada oktobra sākumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzskaitē ir 23 000 kapitālsabiedrību parādnieku, kuriem VID ir konstatējis mantas neesamību un kuru kopējais parāds ir 800 miljoni eiro, kas ir 58% no kopējā valsts budžeta parāda.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!