Pašlaik aizvien valsts pārvaldē nav kopēja apsekojuma programmnodrošinājuma jomā, ne visas ministrijas ir lietas kursā, kādu programmatūru izmanto to padotības iestādes un cik tas izmaksā. Izņēmums ir Labklājības ministrija (LM), kura apkopojusi datus arī par padotības iestādēm.
Tā kā patlaban valsts pārvaldei ir raksturīga vēsturiski sadrumstalota valsts IT organizatoriskā struktūra un tehnoloģiskā arhitektūra, nav pieejama visaptveroša un detalizēta informācija par situāciju ar programmnodrošinājumu, atzīst par IT jomu atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Linda Tilta. Tāpat VARAM trūkst pārbaudītas informācijas par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem programmatūras iegādei vai nomai, jo katra valsts pārvaldes iestāde darbojas autonomi.
Pērnvasar VARAM solīja, ka šā gada otrajā ceturksnī varētu apsekot valsts pārvaldes institūciju programmnodrošinājumu. Tomēr VARAM norāda, ka visas ministrijas lūgušas palīdzību par programmatūras nodrošinājuma jautājumiem, it īpaši jautājumos par darbstaciju profilēšanu.
Detalizētus datus par izmaksām programmnodrošinājuma jomā laikrakstam "Dienas bizness" nav varējusi sniegt pati VARAM, Izglītības un zinātnes ministrija un Iekšlietu ministrija.
Atbilstoši "Dienas biznesa" aprēķiniem un ministriju sniegtajai informācijai visvairāk līdzekļu programmnodrošinājumam gada laikā iztērē tieslietu nozarē, proti, Tieslietu ministrijā (TM) un tās padotībā esošajās iestādēs komercproduktu jomā gadā izmaksas ir 296 900 lati. TM gan norāda, ka izmanto gan komercproduktus, gan atvērtā koda tehnoloģijas.
Ekonomikas ministrijā (EM) serveru uzturēšanas un administrēšanas jomā atvērtā koda ("open source") programmas izmanto ap 20% no kopējā programmatūras daudzuma, informējusi EM pārstāve Evita Urpena. Darba mašīnām 20% no kopējās programmatūras ir atvērtā koda, serveriem - ap 40%. Šim skaitlim ir tendence pieaugt, līdzīgu tendenci iezīmē arī LM pārstāve Zane Brīvmane.
"Serveru jomā ļoti daudz var izdarīt ar bezmaksas produktiem, bet biroja programmatūras jomā - tas ir strīdīgs jautājums, jo ērtības ziņā balsoju par "Microsoft Windows"," laikrakstam norāda "DEAC" valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka valsts pārvalde šajā jomā var daudz ko izvērtēt, taču pirms tam obligāti ir jāapzina kopējā aina un jāveic audits.
Tomēr nevajadzētu ieiet otrā galējībā, kad valsts pārvalde pilnībā pārietu uz atvērtā koda tehnoloģijām, lai neiebrauktu otrā grāvī, vienlaikus atzīmē Gailītis. Tomēr lielāka skaidrība šajā jomā ir nepieciešama.
Kopumā novērojams, ka valsts pārvaldē atvērtā koda programmatūru daudz aktīvāk izmanto iestādes, kurām ir ierobežoti resursi, vai arī tās, kurām ir pieredze atvērtā koda programmatūras ieviešanā. Šāda prakse ir, piemēram, Veselības ministrijas (VM) padotības iestādēs.