Starptautiskas lobistu kompānijas pakalpojums var izmaksāt simtiem tūkstošu eiro. Zemkopības ministrija (ZM) iniciatīvu vērtē atzinīgi, taču speciālistiem ir šaubas.
"Mēs runājam par simtiem miljonu latu, kas var ienākt vai neienākt Latvijas ekonomikā," vērtējot Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par reformām Eiropas lauksaimniecības politikā "svaru", "Dienai" sacīja "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
12.oktobrī EK nāks klajā ar konkrētu likumdošanas iniciatīvu Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jomā, kur strīdīgākais jautājums būs par būtiskām tiešmaksājumu atšķirībām dažādu ES valstu lauksaimniekiem. Šobrīd Latvija saņem vismazāko tiešmaksājumu visā Eiropā (75 eiro par hektāru), arī mūsu kaimiņvalstu lauksaimnieki saņem mazāk nekā pusi no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa.
Dažādas lauksaimnieku organizācijas plāno plašus protestus gan 12. oktobrī, gan arī nākamgad, kad reformu apspriedīs Eiropas Parlaments (EP).
Dzelzkalēja norāda: ja patiešām gribam papildu miljonus saņemt, būtu jāspēj vienoties par vienotu Baltijas valstu pozīciju, iespējams, jāalgo profesionāls lobēšanas kantoris Briselē. "Ir vajadzīga skaidra stratēģija par to, kurš, ko un kad dara. Tam būtu vajadzīgs arī konkrēts budžets, kas jāiegulda, lai tos miljonus vēlāk saņemtu atpakaļ."
ZM šādu iniciatīvu vērtē atzinīgi, jo jebkādas aktivitātes ir svarīgas, lai Latvijas viedokli ES sadzirdētu, uzskata ZM Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktora vietnieks Jānis Briedis. Viņš atgādina - lai panāktu Latvijai pozitīvu risinājumu tiešo maksājumu izlīdzināšanas jautājumā, nepieciešama vienota ministriju un lauksaimnieku organizāciju sadarbība.
Līdzīgi spriež bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze: "Šaubos, vai līdzēs lobisti, ja paši nevar savas prioritātes noteikt, ir vajadzīgs konkrēts viedoklis." Viņš atgādina, ka līdz šim Latvijas zivsaimnieki un lauksaimnieki starptautiskas lobistu kompānijas nav izmantojuši.
Latvijas Zivrūpnieku asociācijas (LZA) vadītājs Didzis Šmits laikrakstam stāsta, ka benzopirēna normu šprotēs saglabāšanu panākuši tikai pašu spēkiem, ar ZM un citu pašmāju organizāciju atbalstu, LZA reģistrējusies kā lobists ES lobistu reģistrā.
Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka savukārt jautā, par kādiem līdzekļiem tiktu algoti lobisti. Kā liecina "EUobserver" publicētā informācija, lobistu pakalpojumi var izmaksāt simtiem tūkstošu eiro. Piemēram, savulaik aviokompānija "AirFrance-KLM" lobistiem samaksājusi ap 100 000 eiro, Spānijas telekompānija "Telefonica" - 950 000 eiro.
Jau vēstīts, ka patlaban platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.
EK 29.jūnijā nāca klājā ar 2014.-2020.gadu budžeta priekšlikumiem, kas paredz, ka jauno ES valstu zemnieki vien 2020.gadā varētu saņemt aptuveni 50% no ES tiešmaksājumu apjoma. Tas ir pretrunā ar prasītajiem 70%-80% no ES vidējā atbalsta apjoma. Latvijas mērķis ir panākt vietējiem zemniekiem labvēlīgākus tiešmaksājumus - vismaz 148 latus par hektāru jau no 2014.gada.
Latvijas zemnieki vasarā pēc iepazīšanās ar EK sākotnējiem priekšlikumiem vienojās par kopīgas akcijas rīkošanu, kas izvērtīsies par otru "Baltijas ceļu". Tāpat lauksaimnieki un Latvijas politiķi dažādos līmeņos ES cenšas panākt jauno dalībvalstu lauksaimniekiem labvēlīgāku KLP nākamajā ES budžeta periodā.
12.oktobrī EK nāks klajā ar konkrētu likumdošanas priekšlikumu. Tas EP ir jāizskata, jāierosina grozījumi un kopā ar ES Padomi (t.i. dalībvalstīm) jāapstiprina. EP Lauksaimniecības komitejā šis priekšlikums tiks izskatīts līdz 2012. gada vasaras vidum.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
