Krievijas noteiktais importa aizliegums, kas varētu skart arī Eiropas Savienībā (ES) ražotos zivju konservus, Latvijas ražotājiem nozīmētu masveida bankrotu, savukārt valdībai nekavējoties būtu jāveido darba grupa, kas ražotājiem palīdzētu meklēt izeju no sarežģītās situācija un saglabāt nodokļu pienesumu un darbavietas, sacīja zivju konservu ražotāja AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.
"Pašlaik 91% no visiem Latvijas zivju konserviem tiek eksportēti, turklāt lielākajai daļai uzņēmumu 80-90% tirgus ir tieši Krievija. Līdz ar to masveida bankroti garantēti. Pārorientēšanas uz citiem tirgiem tik ātri nav iespējama, tam nepieciešami trīs līdz pieci gadi. Pašreizējo tirgu kapacitāte zivrūpniekiem ir izsmelta," sacīja Babris.
Viņš norādīja, ka valdībai nekavējoties vajadzētu veidot darba grupu, kas uzņēmējiem sarežģītajā situācijā palīdzētu ar iespējām dotēt biznesu un meklēt citus tirgus.
"Jāveido darba grupa no ministriju pārstāvjiem, kas sāks sarunas ar ES par kopējo alternatīvo tirgu meklēšanu. Atsevišķi mēs neko nevarēsim izdarīt, jāiet visiem kopā vienotā frontē. Valdībai jārunā ar ES valstīm par iespēju konservus sūtīt, piemēram, kā humāno palīdzību uz reģioniem - kopīgi ar citu valstu palīdzību. Pieredze rāda, ka vēlāk šādi reģioni automātiski kļūst par potenciālo tirgu. Tāpat nekavējoties jādomā par dotācijām, nodokļu atvieglojumiem," norādīja uzņēmējs.
Tāpat viņš atzina, ka patlaban zivju konservu ražotāji maina produkcijas sortimentu, pamazām sašaurinot šprotu ražošanu un pievēršoties citiem konservu veidiem.
"Neapgūts tirgus vēl ir ASV, Āzija, bet tur šprotēm noieta nebūs. Toties pieprasītas brētliņas dažādos veidos, zivju salāti, mencu aknas un citi konservi. Pārorientēšanās uz citiem produktiem nav problēma - zivju un jaudu pietiek, ja vien, kā jau teicu, sagaidīsim operatīvu atbalstu no valsts. Ar valsts atbalstu situāciju vēl varētu glābt," sacīja Babris.
Kā ziņots, lauksaimniecības ražojumu un pārtikas produktu saraksts, kuru imports aizliegts, pamatojoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina 6.augustā parakstīto dekrētu, domājams, tiks publicēts jau ceturtdien, savā tīmekļa vietnē ziņo krievu biznesa laikraksts "Kommersant".
Šobrīd sarakstā esot visi piena produkti, dārzeņi un augļi, kā arī to izstrādājumi un zivis. Daļēji ierobežojumi tikšot attiecināti arī uz gaļu un tās izstrādājumiem, kā arī uz graudaugiem.
Tikmēr, kā vēsta avoti, vismaz pirmajā sarakstā, kurā iekļauti ražojumi, kas tikšot pakļauti pilnīgam aizliegumam, neesot minēti alkoholiskie dzērieni.
Putina rīkojums paredz uz gadu "aizliegt vai ierobežot [..] Krievijas teritorijā ievest noteiktus lauksaimniecības produktus, izejmateriālus un ražojumus no valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas juridiskām un/vai fiziskām personām vai pievienojušās šādam lēmumam".
Krievijas oficiālie statistikas dati liecina, ka Krievija importē aptuveni trešo daļu no patērētās pārtikas. Lielu daļu no pārtikas importa veido produkti no Austrumeiropas valstīm.
Atbildot uz Rietumu ieviestajām sankcijām, pēdējās nedēļās Krievija masveidā bloķējusi dažādu lauksaimniecības produktu ievešanu no Eiropas valstīm.
ES un ASV 29.jūlijā nolēma piemērot papildu sankcijas pret Krievijas enerģētikas, ieroču rūpniecības un finanšu nozarēm, nosodot Maskavu par agresiju pret Ukrainu.
