Foto: DELFI

Minimālās algas celšana līdz 500 eiro ir atbalstāma, tomēr svarīgi šo jautājumu pārrunāt Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP), sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Viņš uzskata, ka svarīgi ņemt vērā, kā minimālās algas apmērs mainās Lietuvā un Igaunijā. Ja pirms diviem gadiem Latvija ieņēma otro vietu pēc minimālās algas apmēra, tad šobrīd Latvija ieņemot stabilu pēdējo vietu, jo nākamgad Lietuvā minimālā alga būšot 430 eiro "uz rokas", bet Igaunijā - 543 eiro. Vienlaikus Baldzēns piebilda, ka jāņem vērā arī pirktspējas atšķirības, jo Lietuvā tā esot mazāka, bet Igaunijā - lielāka.

Baldzēns norādīja, ka arodbiedrības iestājas par to, ka minimālā alga Latvijā ir jāpalielina, vienlaikus šis jautājums noteikti jāskata NTSP sēdē. "Mēs gribam dzirdēt arī viedokļus no darba devējiem un valdības," sacīja Baldzēns, kurš pats personīgi uzskata, ka gan neapliekamais minimums, gan minimālā alga būtu jāceļ reizē. Baldzēns uzskata, ka tādējādi būtu iespējams līdzsvarot pašvaldību, valsts un darbadevēju izdevumu pieaugumu, kā arī iespējamo ieņēmumu pieaugumu, kas būtu vērojams dažādām grupām.

Pēc Baldzēna paustā, minimālās algas celšana ir svarīga, jo 22% no darbiniekiem dzīvojot zem iztikas minimuma, turklāt, ja personai ir bērni, situācija kļūst vēl sliktāka. "Mums ir jādomā par to, lai mēs varētu piedāvāt Baltijas valstīs un Eiropā konkurētspējīgāku minimālo darba samaksu, un tai ir jāaug," sacīja LBAS vadītājs.

Minimālās algas celšanas nepieciešamību Baldzēns pamatoja arī ar darba ražīguma palielināšanos un iekšzemes kopprodukta pieaugumu, līdz ar to lēnām nepieciešams panākt to, ka minimālā alga veido 50%, nevis 45% no vidējas algas valstī.

Baldzēns norādīja, ka Latvijā svarīgi līdzsvarot darba samaksu tā, lai katrs, kurš dzīvo pie Igaunijas vai Lietuvas robežas, necenstos strādāt kaimiņvalstīs, maksājot tur arī nodokļus.

Jau ziņots, ka koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020. gada, nevienam neizsakot iebildumu pret šādu iespēju.

Kā pastāstīja attīstības komitejas sēdes vadītājs Ints Dālderis (JV), sanāksmē uzklausīti Finanšu ministrijas scenāriji par minimālās algas celšanu līdz 470, 500 vai 550 eiro, reizē nekādi lēmumi šajā jautājumi vēl nav pieņemti.

Dālderis norādīja, ka attīstības komitejā lēmumus netiek pieņemti, jo lēmumu pieņemšana ir valdības ziņā. Līdz ar to pašlaik šis jautājums ir izrunāts, lai tālāk to apspriestu politiskajos spēkos un septembrī par to spriestu valdībā, arī uzklausot sociālos partnerus.

Patlaban minimālā alga ir 430 eiro.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā solīja minimālo algu paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī jau no šī gada. Tāpat tika solīts ieviest neapliekamo minimumu algai līdz 500 eiro mēnesī un arī ar nodokli neapliekamo minimumu pensijai noteikt 500 eiro mēnesī. Opozīcija kritizējusi JKP par šī solījuma neizpildīšanu.

Arī valdībā pārstāvētā "Attīstībai/Par!" priekšvēlēšanu programmā iekļāva solījumu palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī, gan neminot precīzu termiņu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!