"Baltcom", kura vadītājs ir Pēteris Šmidre, plāno atkārtoti vērsties Satversmes tiesā (ST). Viens no iemesliem ir tāds, ka pirmajā reizē sēdē piedalījās šobrīd apsūdzētā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, DB norādīja Šmidre.
Tādējādi tas, iespējams, varēja ietekmēt uzņēmuma iesniegtās prasības atteikuma iemeslu. Otrs "Baltcom" iemesls ir tāds, ka pirmā uzņēmuma prasība tika iesniegta 2010.gada decembrī, ko Satversmes tiesa nepieņēma izskatīšanai, bet otro reizi – 2011.gada decembrī, kad tika iesniegti papildinājumi pirmajai prasībai, tā tika noraidīta Administratīvajā tiesā "Baltcom" esošās tiesvedības dēļ.
Satversmes tiesas pārstāve Līga Pauliņa DB norāda: "Grūti komentēt kādas personas izteikumus. Vienīgais, ko var norādīt, ka jebkurš Satversmes tiesas nolēmums ir taisīts likumā noteiktajā kārtībā".
Uz jautājumu, vai tiesa pieņemtu šādu atkārtotu pieteikumu, viņa atzīmē, ka par to lemj tiesa. Ja pieteikums būtu noformēts atbilstoši likumam un tam būtu pietiekams juridiskais pamatojums, kolēģija to varētu pieņemt un skatīt, lai lemtu par lietas ierosināšanu. Taču šobrīd tā abstrakti esot ļoti grūti ko teikt, jo svarīgi esot, ko persona prasa.
Kritisks gan ir zvērināts advokāts Armands Jaunzars: "Tas, ka Muižniecei ir uzrādīta apsūdzība, nedod pamatu tikai šī iemesla dēļ skatīt vēlreiz pieteikumu Satversmes tiesā. Šim pieteikumam nav saistības ar Muižnieces lietu".
Savukārt zvērināts advokāts Lauris Liepa DB norāda, ka Satversmes tiesā lēmumu par to, pieņemt vai nepieņemt lietu izskatīšanai, pieņem tiesnešu kolēģija – parasti trīs tiesnešu sastāvā. Tāpēc, ja arī viens tiesnesis ir kaut kādā veidā subjektīvi vai kā citādi personiski negatīvs, tad divi pārējie pavisam noteikti lemjot objektīvi. "Satversmes tiesā ir radīta sistēma, kurā viena tiesneša viedoklis tiek respektēts, bet viņš nekādā ziņā nevar ietekmēt kopējo lēmumu. Tiesnesis, ja viņam ir atsevišķas domas, var tās paust rakstveidā, kā tas ir bijis vairāku lietu gadījumos," piebilst advokāts. Ar pašu Muižnieci DB sazināties neizdevās.
"Baltcom" rīcībā līdz 2013.gada nogalei ir 2500 – 2690 megahercu diapazona frekvenču lietošanas tiesības, kuras var izmantot arī telekomunikāciju nozarē aktuālo ceturtās paaudzes jeb 4G pakalpojumu piedāvāšanai, kas ļauj bezvadu datu pārraidi piedāvāt līdz 100 Mbit/sekundē.
Taču 2010.gadā veikto grozījumu dēļ Nacionālajā radiofrekvenču plānā uzņēmums komercrežīmā 4G piedāvāt nevar, jo grozījumi paredz, ka 4G pakalpojumi Latvijā šajā frekvenču diapazonā var tikt ieviesti no 2014.gada 1.janvāra. Ja aizliegums nebūtu, tad, pēc Šmidres teiktā, jau šobrīd "Baltcom" Rīgā būtu izbūvējis 4G tīklu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
